Režisors Staņislavs Tokalovs paziņu lokā tiek dēvēts par vēstnesi starp divām grupām, kas bieži nesatiekas, proti, latviešiem viņš izstāsta, ko domā Latvijas krievi un otrādi.

Šobrīd montāžas procesā ir Staņislava Tokalova dokumentālā filma par trīs paaudžu sievietēm viņa ģimenē - par māsu, mammu un vecmāmiņu. Mamma un vecmāmiņa, šķiet, joprojām ar grūtībām pieņem to dzīves kārtību, kāda Latvijā ir pēc Padomju Savienības sabrukuma, bet māsa jau dzīvo pavisam citu dzīvi, ar rietumeiropieša skatu uz pasauli.

Raidījumā Mediju anatomija Staņislavs runā par žurnālistu un arī kino veidotāju atbildību, par to, kādus medijus viņš lieto, lai uzzinātu par notiekošo Ukrainā, kāpēc viņaprāt Viestura Kairiša “Melānijas hronika” ir propagandas kino, kāpēc, skatoties seriālu “Krimināllieta iesācējam”, viņš kā krievu tautības cilvēks beidzot jutās patīkami, kā arī par to, kāds ir krievu tēls latviešu jaunāko laiku kino un kāpēc Kinorežisoru ģildē ir tikai trīs krievu tautības režisori.