Šovakar Monopolā sarunas turpinājums. Jautājums, ko tu darīsi, ir atbildēts, jo nesen raidījuma viesis to apliecināja ar bronzas medaļu. Baskebolists un video mākslinieks Francis Gustavs Lācis.

Savulaik Francis Lācis vēlējies arī spēlēt hokeju un kas zina, varbūt tagad mēs sarunātos ar bronzas medaļas ieguvēju citā sporta veidā.

Francis Lācis: Man bija kādi 12 gadi un basketbolā es tiku laukumā pa retam. Tieši sākās tas "Dinamo" bums, "Dinamo" periods, un es ļoti gribēju spēlēt hokeju. Lauku mājā biju ziemā uzlējis pats savu slidotavu un katru nedēļas nogali, kad aizbraucām, tikai spēlēju hokeju. Un vecāki teica, labi, ja tu gribi, tad ej un pats sarunā. Es aizbraucu uz hokeja halli un jau skatījos treniņu, bet nobijos iet pie trenera. Droši vien tagad ar savu Amerikas pārliecību būtu cita runa, bet tad bija kautrīgais Francītis, kas negribēja iet.

Arī basketbolā Franci nepamanīja uzreiz kā nākamo čempionu.

Francis Lācis: Pilnīgi noteikti nē, manam tētim bija kauns nākt manām spēlējām līdz kādiem 15 gadiem. Viņš teica, ka visa komanda jau ir vienā galā un es kaut kur tur aizmugurē lēnām čunčinu. Biju tik tizls un viņam bija kauns nākt skatīties, un tas viss tikai kādās nu 15 gados pagriezās uz otru pusi. Gan jau ka beidzās tāds augšanas spurts un lēnām izveidojās vairāk koordinācija sevī.

Francis atzīst, ka vecāku atbalsts viņam ļoti palīdz.

Francis Lācis: Viņi vienmēr ir telefonzvana attālumā pēc spēlēm, vienmēr būs pirmās īsziņas tieši no vecākiem. Es to atbalstu ļoti izjūtu un arī ļoti mācos no viņiem. Es ceru, ka es kādu dienu būšu tāds cilvēks kā mani vecāki, jo es ar viņiem lepojos.

Tā kā Franča vecāki ir saistīti ar mūziku, arī viņš jau sešu gadu vecumā iestājās mūzikas skolā.

Francis Lācis: Es ļoti gribēju spēlēt bungas, bet sākumā man neļāva, man bija jāiet klavierēs un divus gadus nomocoties klavierēs, es sarunāju, ka varu pāriet uz sitaminstrumentu klasi. Mūzika man noteikti nav tā mīļākā lieta, un es caur asarām gāju cauri tai mūzikas skolai, bet es domāju, ka tā ir vēl viena lieta, ko man vecāki iemācīja, ka tos pēdējos divus gadus bija, ja esmu iesācis, tad jāpabeidz. Tā es tagad arī attiecās pret visām lietām dzīvē, ja es kaut ko esmu iesācis, kaut ko esmu apsolījis, tad es to novedīšu līdz galam, es nepametīšu tādā pusratā.

 

Latviešu basketbolists, Pasaules kausa izcīņas 3x3 basketbolā bronzas medaļnieks Francis Lācis ir absolvējis Orela Robertsa Universitāti ASV, ieguvis Mākslas bakalauru. Savulaik apguvis arī bungu spēli Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolā.

Mākslas jomā vairākkārt darbojies kā operators, tostarp mūzikas klipu filmēšanā, piemēram, uzņēmis klipus tādām dziesmām kā “Atnākšana” un Intara Busuļa “Kad tu meitai bizes pīsi”.

Vēlme sevi redzēt basketbola pasaulē Francim radās jau sešu gadu vecumā, noskatoties kādu NBA spēli ar savu basketbola elku Andri Biedriņu. Francis pārstāvējis dažādu vecuma grupu Latvijas jaunatnes izlases Eiropas čempionātos, spēlējis bērnu un jauniešu basketbola skolā "Rīga" / "Rīdzene” un  "VEF skola" sastāvos. Vairākas sezonas Francis aizvadījis arī Nacionālajā koledžu sporta asociācijā, pārstāvot savas universitātes komandu "Golden Eagles".

Pirms aptuveni gada Francis savu profesionāļa karjeru uzsāka Nīderlandes komandā Bemmelas "Yoast United". Taču pavisam nesen Francis debitēja Pasaules kausā 3x3 basketbolā Vīnē Latvijas izlases sastāvā, izcīnot bronzas medaļu.