Agris Daņiļevičs ir deju skolotājs, horeogrāfs, deju skolas „Dzirnas” izveidotājs un vadītājs, kā arī vairāku skolu jaunatnes un vispārējo dziesmu un deju svētku virsvadītājs. Viņš veido gan latviešu skatuviskās dejas horeogrāfijas, gan mūsdienu deju horeogrāfijas, iestudē deju svētku laukuma zīmējumus un veido deju uzvedumus.

Veidojis arī vairāku operu, dramatiskā teātra izrāžu un operešu kustību partitūras. Agris ir „Dzirnu” pamatakmens, bez kura viss būtu citādi. „Dzirnās” Agris vada improvizācijas, tautas dejas un klasiskās dejas nodarbības, kā arī iestudē horeogrāfijas.

Pats atzīst: „Ja zini, par ko ir deja, ja zini pastāstīt dejotājiem, kas viņiem ir darāms šajā dejā, ko viņi ar to grib pateikt, tas ir būtiskākais. Nav jābūt obligāti kādai dramaturģijai vai sižetam. Tu vari runāt par ļoti elementāriem zīmējumiem, kustībām, zīmju valodu, bet nedrīksti uz skatuves nedomāt. Tas ir svarīgākais.”

"Vienkārši es stadionā neesmu," situāciju lakoniski raksturo Agris Daņiļevičs, neskaidrojot, kāpēc gaidāmo Deju svētku lielkoncertos nav iekļautas viņa horeogrāfijas.

Toties pēc diviem gadiem "Dzirnām" būs 40. dzimšanas diena. Gatavošanās jau sākusies.

"Principā gatavošanās periods jau ir sācies, mēs gatavojam muzikālu izrādi, kurā dzirniešiem būs ne tikai kārtīgi jādejo, bet arī kārtīgi jādzied. Kurā, es pieļauju, ka daļa no dzirniešiem piedalīsies mūzikas tapināšanā," ideju ieskicē Agris Daņiļevičs. "Es esmu sācis rakstīt kaut kādus tekstus dziesmām, ir pat radušās dažas skaņdarbu skicītes. Un visu šo sezonu Aleksandra Špicberga mūs, "Dzirnu" dejotājus, vecāko grupu māca dziedāt.

Šīs sezonas noslēguma koncertā "Dzirnu" vecākā grupa ne tikai dejos, bet arī dziedās daudzbalsīgas dziesmas. Tas ir mērķis, principā tas laikam ir mans sapnis, uz ko es esmu visu mūžu gājis, un man ļoti gribētos, ka mums izdotos kaut kas līdzīgs mūziklam. Es negribētu saukt to lielo vārdu mūzikls, bet kaut kas uz to pusi,

kur mēs visi parādītos, parādītu visu, ko mēs "Dzirnās"  mākam, tas ir muzicēt, mēs mākam dziedāt, mākam dejot, zinām, kas ir akrobātika, zinām, kas ir aktierspēle, zinām, kas ir viss, viss, kas uz skatuves ir nepieciešams."

Vēl Agris Daņiļevičs atzīst, ka ir "pavsara cilvēks".

"Laiks no brīža, kad sāk kust sniegs un līdz Jāņiem, tas ir mans laiks. Pavasaris - tas ir mans laiks. Tiešām es ārkārtīgi jūsmoju par dabu, es jūsmoju par to, cik zaļo toņu ir pavasarī, kad plaukst lapas, katrs zaļais ir savādāks. (..) Pavasaris nāk katru dienu ar kaut kādu pārsteigumu, katra diena nāk ar savu smaržu, savu krāsu. Principā šobrīd daba ir vienkārši uzsprāgusi, eksplodējusi..." bilst Agris Daņiļevičs. "(..) Rudens savā ziņā pārsit ar krāsām, bet es tomēr esmu pavasara cilvēks."