Tie kas ir pakāpušies atstāj pēdas uz zemes. Tā, savu raidījumu raksturojot, saka mūsu šī vakara viešņa Monopolā. Varbūt arī mums sarunā izdodas pastaigāt augstāk par zemi, reizē zinot, ka atrodamies uz tās, - Latvijas radio žurnāliste Anda Buševica.

Sarunā, kas rit Latvijas Radio 95.jubilejas nedēļā, neizpaliek jautājums, vai Latvijas Radio kolektīvs ir īpašāks?

"Es ienācu pirms 13 gadiem un pirmais, ko man lika ielāgot, ka visi sveicinās. Pazīsti vai nepazīsti, Radio visi sveicinās. Man tas ļoti patika. Es nācu no televīzijas, kur tikko notikušas nopietnas reformas, kuru rezultātā cilvēki bija sanaidoti," stāsta Anda Buševica

Taču viņa atzīst, ka iebilst pret jubilejas lozungu #RadioFanāti. Viņa skaidro, ka fanāts ir cilvēks, kurš šaurpierīgi seko savam mērķiem un dara varbūt reizēm kaut ko pāri iespējamam. 

"Man par Radio sajūta ir tieši pretēja, proti, ja tu pietiekami ilgi dari kādu darbu, dari pēc labākās sirdsapziņas, centies un pūlies, grozi kā gribi, tu kļūsti mazliet labāks par daudziem. Un Radio ir tā vide, šeit kolektīvā strādā cilvēki vairākus gadu desmitus. Radio ir tā vide, kur ir milzīgs labvēlības koeficients, kopumā tas rada kā skābekli, kā sauli, kā augsni, kur tu labvēlīgā vidē vari atļauties kā radošs cilvēks riskēt un attīstīties galu galā," vērtē Anda Buševica.

"Ja tu pietiekami ilgi to darbu dari, tu attīsties. Man liekas, ka tā arī veidojas mūsu attiecības ar mīļajiem klausītājiem, katrs radio raidījums varbūt nav perfekts, viņš nav varoņdarbs, bet tā ir savstarpēja uzticēšanās, tā ir saruna, galu galā tā ilgstamība, tā kopīgā augšana. Tā sajūta, tā ir drīzāk tādas zaļas dobes sajūta, nevis tas fanātisms. Man gribētos teikt, ka te ir forši profesionāļi."

Vēl Anda Buševica vērtē, ka 95 gadi ir jau kaut kas vairāk par vecumu, tas jau ir cienījami. Bez piecām simts.