Rīgu pieskandina Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, un ir tikai loģiski, ka šonedēļ arī Monopolā aprunājāmies ar cilvēkiem, kuri ir cieši saistīti ar grandiozo svētku norisi. Bet aiz lielā pasākuma un svētkiem ir ikdienas darbs, kas jāizdara, lai šonedēļ noplūktu augļus. Šajā reizē saruna ar cilvēku, kurš pirmo reizi stājas uz Deju svētku koncertu virsvadītāja tribīnes - Dāvi Ērgli.

Cik garš ir viņa paša ceļš dejā, cik viegli vai grūti ir strādāt ar skolas vecuma dejotājiem un galu galā - vai Dāvja uzvārds ir palīdzējis vai gluži pretēji - sarežģījis ceļu līdz mirklim, kad jāstājas uz skatuviskās dejas uzveduma "Viedvasara" un deju lielkoncerta "Es atvēru Laimas dārzu" virsvadītāja platformas?

Dāvis Ērglis ir bērnu deju ansambļa "Teiksmiņa" repetitors, vidējās paaudzes deju kolektīva "Saule", deju kolektīva "Dzirnakmeņi" un tautas deju ansambļa "Sprigulītis" vadītājs, kā arī  svētku debitants virsvadītāju ampluā.

Dejā Dāvi ieveda vecāki. 

"Tā bija 1. klase, kad mani veda uz pirmajiem mēģinājumiem, uz bērnu deju ansambli "Teiksmiņa". Nodejoju līdz aptuveni līdz 4. klasei. Ceturtajā klasē es biju ļoti garš priekš tā vecuma. Biju ļoti izaudzis un mani pārlika uz vecāku grupu, un man tas ļoti nepatika. Joprojām atceros, ka mums bija koncerts Rīgas cirkā, atceros to skatu, to ziloņu smaku, kas tur bija, man vajadzēja iet pie Ingas Pulmanes, bērnu deju ansambļa "Teiksmiņa" mākslinieciskās vadītājas, un man bija viņai jāpasaka, ka es tomēr negribu vairs turpināt dejas," atminas Dāvis Ērglis.

Bet pavisam no dejas viņš nepazūd, bet uz kādu laiku pievēršas basketbolam. Pēc vidusskolas bijuši mēģinājumi studēt datorzinības un fizioterapiju, bet 2018. gadā uzreiz pēc dziesmu un deju svētkiem iesniedzis dokumentus, lai studētu Mūzikas akadēmijā un apgūtu tautas deju horeogrāfiju.

"Tur ir vēl viens stāsts. Es vēl gribēju pieteikties uz aktieriem, jo Jaunais Rīgas teātris tieši uzņemšanu veidoja.

Beidzās uzņemšana Mūzikas akadēmijā, un stundu vēlāk bija plānota uzņemšana uz aktieros. Aizgāju uz Vērmanes dārzu, apsēdos uz soliņa, atkārtoju visus dzejoļus, ko vajadzēja. Lasu vienreiz, cenšos atcerēties, nevaru atcerēties. Iepriekšējā dienā viss sanāca, viss bija ļoti labi. Mēģinu vienreiz, otrreiz, nevar atcerēties. Paceļu galvu, domāju - labi, iešu uz horeogrāfiem. Uz aktieriem neaizgāju. Es sapratu, tā ir zīme, laikam tomēr jāiet uz horeogrāfiem," stāsta Dāvis Ērglis.

Un jau tajā mirklī Dāvim bijis mērķis būt arī deju svētku virsvadītāja. Jau iestājeksāmenos uz jautājumu, vai grib  būt vairāk horeogrāfs vadītājs, atbildējis, ka grib būt gan horeogrāfs, gan vadītājs. 

avas horeogrāfijas Dāvis Ērglis sāk veidot, vispirms zīmējot uz papīra.

"Sāku vienmēr ar baltu papīru, visu uzlieku uz balta papīra. Kad viss jau ir smuki izveidots, viss saprotami un man viss patīk, tad lieku datorā, lai varētu ērtāk visu padot tālāk citiem," atklāj Dāvis Ērglis.

Lielos rakstus dejām Daugavas stadiona veido kopējot, jo zīmējot katru cilvēciņu viss būtu jāsāk gadu ātrāk. Savukārt deju skatēs novērojis, ka katrā novadā dejotāji atšķirīgi pasniedz deju.

"Akcenti, dejas pasniegšana, tērpi, protams. Nav tā, ka visi dejo kā robotiņi vienādi. Ir tā dažādība, kas iedot krāsaino garšu visam," uzskata Dāvis Ērglis.

Raidījumā skan:

  1. Raxtu Raxti - "Ai, Saulīte, Mēnestiņi"
  2. AC/DC - "Play ball"
  3. Tarkšķi - "Meitas puišus apsūdzēja"