Ir cilvēki, kuri ciena un rūpējas par savām un sava novada saknēm. Šovakar Monopolā klausieties sarunu ar latgaliešu mūziķi un sabiedriski aktīvu cilvēku - Arni Slobožaņinu.

Šoreiz saruna mūs aizved uz Latgali, pie latgaliešu mūzikas un kultūras, kā arī nekautrēsimies skart vēstures jautājumus, jo šīs sarunas viesis ir ne vien mūziķis, mūzikas producents, televīzijas raidījumu vadītājs, kultūras pasākumu organizētājs, bet arī diplomēts vēsturnieks. Un šķiet, ka ar to ir gana, lai visā Latvijas informācijas telpā Arni Slobožaņinu varētu izcelt kā vienu no pamanāmākajiem Latgales vēstniekiem ne tikai Latvijā, bet - un tas ir vēl būtiskāk, arī pašā Latgalē. Iespējams, ka klausītāji būs pamanījuši Arni ne tikai Koru karos bet arī viņa grupas "Dabasu Durovys" dziesmas un galu galā sadzirdējuši viņa balsi arī populārās satiksmes aplikācijas latgaliešu valodas versijā. 

Kāpēc ir būtiski meklēt un kopt savas saknes un ko ar savu piederību Latgalei iesākt mūsdienu globālajā laikmetā?

Kad pēc studijām Daugavpilī, tu dodies tālāk, aizbrauc arī uz Rīgu, Tevi pārsteidza, ka Latvija ir citāda, nekā tava līdzšinējā dzīve Latgalē?

Arnis Slobožaņins: Jā. Tiešām savādākas paražas, šeit ir savādākas paražas un to es sajūtu katru dienu. Tādas vairāk it kā sakārtotākas, tajā pašā laikā nestandarta situācijās cilvēki apjūt, kas Latgalē nav. Cilvēki prot nestandarta situācijas atrast dīvainas izejas. Šeit cilvēki ir turīgāki, sakoncentrējas varbūt gudrāki cilvēki. Nedrīkst tā teikt, centrs ir centrs visur. Bet tas, ko es teicu - šeit ir savādākas paražas. Ja mēs pabrauksim vēl vairāk uz Kurzemi, tur vēl savādākas paražas.

(..)

Ņemt stopētājus, tā ir latgaliskās viesmīlības pazīme? Ir sajūta, ka latgalieši brīvāk ielaiž citus cilvēkus savā vidē 

Arnis Slobožaņins: Kā kurš. Bet es ņemu vienmēr stopētājus. Ja cilvēks stopēs, es palīdzu. (..) Es arī pats esmu stopējis un arī mani cilvēki ņem. Pēdējo reizi stopēšana notika pirms gada, es Rēzeknē braucu un četras mašīnas mani aizvada līdz Kraujai. Pēc tam man vakarā bija koncerts Daugavpilī. Bija baigi forši.

(..)

Tu to stāstu, Latgales vēstnieku, kā es tevi nosaucu, veido apzināti?

Arnis Slobožaņins: Es pat nesaprotu, kāpēc es to daru. Dažreiz pats sev jautāju, kāpēc tu to dari? Vai tu esi godīgs, vai nemēģini sev? Tu nevari būt, piemēram, kā Dalailama. Vai nav tā, ka tu, Arni, izmanto? Tad es atkal domāju, ko es esmu darījis, cik es esmu ziedojies bez peļņas. Ir dažādas situācijas bijušas un visur varētu pierādīt gan to, ka es to daru savtīgu mērķu labad, ja viņš to gribētu, bet arī varētu pierādīt, ka viņš ir pilnīgs entuziasts un daudz atdevis. Es pats sev prasu - kāpēc es to daru? Mēģinu caur sevi izlaist to latgalieša esību, lai atbildētu uz šo jautājumu. Jo vairāk es roku, jo es saprotu, cik latgalieši ir paši sevi apdalījuši un darījuši sev pāri. Bijuši savtīgi, bet tajā pašā laikā ļoti ziedojušies idejās vārdā, ja pavēro jebkuru nozari.

Raidījumā skan:

  1. The Common Linnets – "Calm After The Storm"
  2. Vytautas Kernagis – "Išeinu"
  3. Talking Heads – "Psycho Killer"