Iveta Mintāle ir Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja. Viņa ar nožēlu atzīst, ka mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir ļoti augsta, kas liecina, ka šo slimību nozīmīgākos cēloņus – augstu asinsspiedienu, paaugstinātu holesterīna līmeni – līdz šim nav izdevies nopietni ierobežot. Turklāt šīs slimības skar arvien jaunākus cilvēkus, tādēļ ārstēšanas uzlabošanai ir ne vien sabiedrības veselības, bet arī ekonomiska nozīme.
Iveta stāsta: „Ķirurgs vienmēr pacienta acīs ir varonis, viņš izoperē problēmu, un viss ir kārtībā, bet ārsts, kurš nenodarbojas ar radikālu medicīnu, tajā skaitā kardiologs, ir garlaicīgs, viņš visu laiku atgādina, ka jādzer zāles, jākustas, jādomā par ēdienkarti, par svaru… Cilvēki pat nenojauš, ka tādējādi viņi aiz rokas tiek aizvesti garām insultam un infarktam.”
Iveta ir saņēmusi Ārstu biedrības balvu nominācijā „Gada cilvēks sabiedrības veselībā”. Un vēl. Iveta ir aizrautīga ēst gatavotāja, vīnu pazinēja un ceļotāja.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
VeselībKultam dabīgOpozīcij ir pretKustīb «Par neveselīg jeb NePārākveselīg būšan!», drīzāk – nekustīb, jo kustās veselīgie. Mūsu mērķs nav dzīvot īlg & nomirtVeseliem, bet rosināt vienkāršCilvēkam nejusties vainīgam par vnk neElitārneVeselīgDzīv.
Dzērāji te īsti neiederās, tie- cita extrēmKustīb, bet tipāž te dažād≈ pīpman nevingrotāji veselībKult&sportNievātāj neveselīgāĒdāj ārstosNegājēj zvilnētāj lasītāj zīmētāj dienzGrāmatRaxtniek kompīKomentRaxtniek. Kāds pie ārstes iet reiz-10-gados- mainot braucējTiesībs. Medmās šo izklaušin uzraxt cedel, sak- „ieejiet šo paraxtīt pie dakteres, esat aizmirss kā šī izskatās!” Un paties- tai cita frizūr, stilīgBrills, pati par 10 gadiem ne novecojus bet pretēj- jaunāka, Aleluj. Cits izskaitļo ka lētākās kalōrijs ir lētāAugeļļ vai akcijCenCukurs ≈55c/kg, provē iztikt no tāVien betNeVisai sanāk, vienDien sagribās arī māiz vai vismaz karotMilt klāt:D EsPats neTikExtrēm- dzīvoj LētoCepumStingrDiētā- sveramie ±2€/kg- lētāk par māiz +arī gardāk par tīru eļļ, cukur. Atzīstu- man bērnībā jaunībā mahten garšōj dārzVeltes, tāpēc mīlēj rudeņus bet turos tiem pretim ar CepumBruņiekGribSpēk. Nupat AdventNegadījums sita manCepumLepnīb: šīberēdams cour «Šmaxim» lielbod pēc DienišķLētCepumiem, ieraugu cenotajāBūrī kālēnus- smuk maz dzelten zaļiem galiem nomazgātus ietītus zem plēv putuplastŠālē ≈882g par 19c. Stoicisk iešu garām bet iekšās uzverd zemie dzinul- pagrīdē iedzītie pabērn-dārzeņGari- undergraundistiTādi, sāk ziņģēt buršikōzās ķecerHimnas bietei kāpostam olīvām mārrutkam mīklāCeptKabacam ātrSālītamGurķ uc piedauzībai. Klūpu grēkā- ielieku vienīgo cenoto kālēnŠāli sev kurvī. LaiNuVēl- pašAudzēti, bet= PirmōReizMūžā pērku bodē kāli! Tad «Sadovije»–DārGaraiņ jau ved mani pavadā cour dārzenKastKoridōr kur Nekad neiegriežos, tik paskatīties- man ir vienaldzīg jūs, bursasNekauņDārzeņ! Ieskatōs pasaulSkaistākajāMellLillāDārzenī-baklažānā k.i. tikpatGarc cikSmux, zaudēju teju visu savu LētCepumistSirdsapziņ, savu NeveselīgĒdājDžentlmenStāju, lieku atkal kurvī. Nu mājās slepus griežu šķēlēs pa kālim, graužu baudVaidā. Tā dzidrā atrauga dzirxtī degunVisumā kā zvaigznāj kā kāļuŠampaniec. PirmsNoaLaikā esot skanējus DebesMūzik tieš no zvaigznēm. Baklažāns vēl slepusPriecē man acis&dvēseli, bet arī to, pārkāpdams LētCepumKonstitūcij, cepšu uz iesm plītsOglēs kādāDrīzā AdventRītā.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X