Kārlis Rācenis ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts-nefrologs, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes doktorants un pētnieks. Papildu savai profesionālai darbībai medicīnas jomā aktīvi darbojies Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja amatā.

Kārlim piemīt ambīcijas, gribasspēks, mūsdienīgs skatījums uz lietām un  zināšanas. Viņš ir ieguvis savu otro – nefrologa – specialitāti, kas ir jau ceturtais viņa augstākās izglītības diploms, un sagaidījis pirmdzimto Albertu. Viņa sieva Laura ir ginekoloģe un dzemdību speciāliste, un viņi abi ir spilgti Latvijas jauno ārstu paaudzes pārstāvji, kuri vēlas strādāt savā zemē. Bet kopā ar kolēģiem RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docētājs Kārlis Rācenis laboratorijā pēta bakteriofāgus – iespējamu alternatīvu antibiotikām.

"Domāju, katram ārstam patīk mācīties, jo bez tā īsti tu nevari būt ārsts," vērtē Kārlis Rācenis, stāstot saviem par četriem augstskolas diplomiem.

"Ja mēs skatāmies uz ārstiem kā tādiem, tad patiesībā jebkurš cilvēks, kuram ir specialitāte, kurš ir speciālists, viņam ir vismaz divi diplomi. Manā gadījumā man ir divas specialitātes, tā ir internā medicīna, un tā ir nefroloģija, līdz ar to man ir ārsta grāds un divi specialitāšu diplomi, tas jau kopā ir trīs diplomi," turpina Kārlis Rācenis. "Mans ceturtais diploms ir par manu promocijas darbu, tas ir, par doktora studiju pabeigšanu. Bet jāsaka tā, ka tas diploms ir par izglītības programmas apguvi, bet tas uzreiz to nepiešķir doktora grādu. Doktora grāda iegūšanai tev ir nepieciešamas promocijas darbu arī aizstāvēt, ne tikai sagatavot. Tā aizstāvēšana šobrīd īstenībā ir procesā un to es arī darīju pirms raidījuma, pabeidzu daļu angļu valodas kopsavilkuma, lai varētu šogad arī šo grādu aizstāvēt."

Bet savulaik Kārlis domājis par pavisam citu profesiju.

"Medicīnu es izvēlējos varbūt daļēji neapzināti. Es nebiju domājis kļūt par ārstu, es biju domājis, ka 3s mācīšos kaut ko citu, vai nu valodas, vai pat bija doma, kas varētu iet uz aktiermākslu, vai uz režiju. Bet tad es pamainīju domas, jo sapratu, ka man padodas eksaktie priekšmeti. Līdz tam es nebiju tā pievērsis tam uzmanību. Es godīgi tā vienkārši skatījos, ka tie eksaktie priekšmeti ir, un domāju, nu, tas nav man, mani tas tik ļoti nesaista. Bet tad, kad es viņus sāku saprast un sapratu, ka eksaktajos priekšmetos ir ļoti dziļa būtība, un, ja tu viņus vēl var saprast," stāsta Kārlis Rācenis.

"Man matemātikā patiešām veidojas tā, ka es redzu rezultātu uzreiz. Man vajadzēja pēc tam padomāt, kā es līdz tam rezultātam nonāku, bet ka tu redzi tās lietas un tev uzreiz parādās rezultāts. Man tā burvība ļoti patika. Tad es domāju, ko darīt, un parunāju ar saviem pedagogiem, skolotājiem, un viņi ieteica, ka tā varētu būt medicīna. Un ārsta darbs likās ļoti interesants, lai gan godīgi, es vispār nezināju, ko tas nozīmē, kas tas ir. Man nebija nekāda priekšstata, atskatoties tajā laikā, par to, ko es daru šobrīd."

Jautāts, kā ārsts var iemācīties komunikāciju ar saviem pacientiem, kas bieži ir ļoti tāli no medicīnas, Kārlis Rācenis norāda, ka viņam simpātiska šķiet atsevišķu valstu pieredze, kur pirms medicīnas studiju uzsākšanas izvērtē cilvēka empātiju.

"Es domāju, ka tur ir vairāki faktori. Viens faktors ir, kādi cilvēki vispār izvēlas kļūt par ārstiem, un šeit man patīk tomēr tā pieeja, kas ir dažās rietumvalstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs. Pirms augstskolā tiek uzņemts cilvēks, lai viņš varētu kļūt par ārstu, tiek izvērtēts, vai viņam ir bijusi kaut kāda pieredze brīvprātīgā darbā, kur var mēģināt novērtēt viņa empātiju. Vai šis cilvēks ir pastrādājis, piemēram, par slimnieku kopēju kaut kādā institūcijā, iestādē vismaz pusgadu. Tas viņam ļaus arī saprast, vai viņš grib to redzēt vai nē," analizē Kārlis Rācenis. "Ārstam, kurš strādā īpaši aktīvā medicīnā, būs jārunā ar slimiem cilvēkiem, nevarīgiem, būs viņam jāpieskaras. Tu nevari teikt, nē, man ir pretīgi, tu nevari to izrādīt. Tāpēc, ka tas tam cilvēkam, kurš pretī tev būs, viņš domā, kāpēc viņš tā reaģēja, ko tas nozīmē, vai es esmu kaut kāds netīrs vai kaut kāds spitālīgais, vai vēl nezin ko. Tu nedrīksti šādas lietas pieļaut.

Pat grimases, ja tu pasmaidīsi situācijā, kur pacientam tas var likties aizdomīgi, nu tas uzreiz sabojās jūsu attiecības."

Bet tās ir arī prasmes, ko var izkopt un arī ārsti mācās.

Paralēli saviem daudzajiem pienākumiem Kārlis Rācenis dejo arī tautas dejas un šogad bijis arī Deju svētku dalībnieks.