Mūsdienu astronoma galvenie darbarīki ir teleskops un dators. Pie kam, jo lielāks teleskops, jo tālāk iespējams ieskatīties Visumā un atklāt līdz šim neredzētas lietas. Visuma rašanās ir viena no lielākajām cilvēces mistērijām, ir bijusi un turpina būt daudzu eksistenciālu jautājumu pamatā.

Astronoms Ilgonis Vilks pirmoreiz zvaigznes pētīja tālskatī tēva mājās, bet uz Baldones observatoriju viņu aizveda mamma. Tagad Ilgonis Vilks ir Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks, pedagoģijas zinātņu doktors, pasniedzējs un vairāku mācību grāmatu autors.

Vērojot zvaigznes, Ilgonis Vilks tās arī fotografēt. Ar savu teleskopu, ko viņš dēvē par vidēja izmēra amatieru spoguļteleskopu viņš fotografējis tuvākās galaktikas.

"Es sāku fotografēt tuvākās galaktikas un sapratu, ka tās var nofotografēt diezgan labi. Pamēģināju arī kādas tālākas un tad izdomāju, kas būtu tālākais objekts, kur ar relatīvi vienkāršiem līdzekļiem - neliels teleskops un diezgan parasts fotoaparāts mūsdienu līmenim - var nofotografēt. Izrādījās, ka tas ir viens kvazārs," atklāj Ilgonis Vilks.

Kvazārs ir galaktikas pats kodols, kurš izstaro spēcīgu starojumu, un tāpēc redzams no liela attāluma, taču ne visām galaktikām tādi ir.

"Šis konkrētais kvazārs bija Lūša zvaigznājā, un man izdevās nofotografēt viņu tikai kā punktiņu. Tomēr tā bija tā sajūta, kad tu skaties uz objektu, kura attālums ir 12 miljardi gaismas gadu. Tas nozīmē, ka šādu laika posmu tā gaisma ceļojusi kosmosā līdz sasniegusi manu fotoaparātu," bilst Ilgonis Vilks.

Līdztekus darbam Astronomijas institūtā viņš strādā arī Latvijas Universitātes muzejā. Ilgoņa īpašā aizraušanās ir ceļojumi, lai vērotu saules aptumsumus dažādās pasaules vietās. Saules aptumsumu viņš ir devies vērot uz Austrāliju, Indonēziju, ASV, Kenijā, kur diemžēl bijuši mākoņi. Saules aptumsums ir unikāls notikums, ko var tikai pieredzēt, bet ir grūti izstāstīt. Toties ar katru reizi izdodas to arvienlabāk nofotografēt un nofilmēt.

Bet, veroties debesīs Austrālijā, sapratis, kā jūtas cilvēks, kas nav pārāk pazīstams ar zvaigžņoto debesi, kas varbūt māk atrast Lielos griezos ratus un pārējie tikai punktiņi pie debesīm.

"Es biju nonācis tādā situācijā," neslēpj Ilgonis Vilks.

Sarunā Ilgonis Vilks arī atklāj, ka draugu pulkā labprāt dzied, nedaudz arī spēlē bongo bungas un mutes harmonikas.

"Mazliet mācījos mutes harmonikas spēlēt, esmu dažas dziesmas iemācījies, atsevišķus fragmentus. Nav tā, ka ļoti veikli un dažādiem treļļiem, bet pamatmelodiju izpūst varu," stāsta Ilgonis Vilks.