Barikāžu laiks Latvijas Radio. Atminas kolēģis Guntars Plūcis

Vai 1991. gada janvāra barikāžu laiks no Latvijas Radio mājas izskatījās citādi? Monopolā saruna ar Latvijas Radio raidījumu un ierakstu daļas vadītāju Guntaru Plūci.

Šajās janvāra dienās jau 35. reizi visā Latvijā pieminam 1991. gada barikāžu laiku un ar to saistītos notikumus. Arī raidījumā Monopols netieši aizsniegsimies līdz tā laika notikumiem. Kā barikāžu laiks izskatījās no Latvijas Radio mājas un kāda bija Latvijas Radio darbinieku ikdiena barikāžu laikā. Vai juku laikā bija vienkārši neapmaldīties informācijā un notikumos? Tomēr ne jau tikai par barikādēm šīs reizes saruna ar Latvijas Sabiedriskā medija kolēģi - Latvijas Radio raidījumu un ierakstu daļas vadītāju Guntaru Plūci. Runājam ne tikai par to, kā mainījies darbs Radiomājā, bet arī, kā noķert labākās zivis Gaujā. 

Pēc dienesta padomju armijā Guntars apguvis trolejbusa vadītāja amatu un 5 - 6 gadus stūrējis trolejbusu pa Rīgu. Pēc tam jau vairāk organizējis citu vadītāju darbu un maršrutus. Bet viņa dzīvesbiedre Gaida bija Latvijas Radio diktore, kurai braucis pretī uz darbu, iepazinies ar diktoriem, dispečeriem, šķitis, kāds te brīnišķīgs kolektīvs.

Guntars Plūcis: Kad nāca atmodas laiks, bija tāda noslāņošanās. Radio bija tāda izteikta atmodu atbalstoša vienība, savukārt Tramvaju un trolejbusu pārvalde ne pilnīgi, bet ļoti sliecās uz interfrontes pusi. Tā kā tajā laikā jau biju Trolejbusu depo vadībā, direktora vietnieks, man visādi partijas sekretāri mācās virsū, ka tev jāorganizē, cilvēkiem jāiet, ķēde jāliek ap Brīvības pieminekli, lai tie nacionālisti pārāk neuzstājas. Un es viņiem teicu, ka esmu tehniskais direktors, mans uzdevums ir sagādāt, lai būtu, kas strādā uz vietas, un trolejbusi būtu tehniskā kārtībā, lai plānotu izbraukumu skaitu un nodrošinātu. Sākās kaut kas ne sevišķi labas lietas. Radio bija tāds amats programmu atbildīgais izlaidējs jeb programmu dispečeris. Viena no kundzēm gāja pensijā un Gaida man pateica: nu pamēģini, piesakies! Es pieteicos, mani paņēma, tad tā kundze, kas gāja pensijā, vēl kādu mēnesi mani mācīja. Tā es kļuvu par programmu dispečeri.

Un te, Radiomājā, tu arī sagaidi gan neatkarības atgūšanu, gan barikāžu laiku. Kādas ir pirmās atmiņas vai emocijas tieši par barikāžu laiku? 

Guntars Plūcis: Gaisā jau tāds nemiers brieda visu laiku. Tad bija 13. datuma Viļņas notikumi, 13. janvārī bija lielā tautas manifestācija krastmalā. Es, protams, ar ģimeni arī tur biju. Bija aicinājums veidot barikādes. Vai mēs par to iepriekš bijām runājuši vai kā? Iestājas zināmā mērā ārkārtas stāvoklis, jo miera apstākļos jau Latvijas Radio pa nakti neraidīja. Bet tad bija skaidrs, ka raidīs pa nakti, tas nozīmēja, ka vajag būt arī programmu dispečerim. Tā kā mums bija trīs dāmas un es, vienojāmies, ka viņas pa dienas laiku mainās, un es visas naktis. Tā no 13., līdz 30. janvārim, ja nemaldos, nostrādāju pilnīgi visas naktis Radio mājā.

Vai tobrīd cilvēki Radiomājā apzinājās, ka jūs esat tie, kuriem cilvēki tic, jo radio jau bija drošākais saziņas līdzeklis?

Guntars Plūcis: Es domāju, ka jā, jo visās mājās, vismaz manu paziņu lokā visi klausījās. Varbūt ne visu nakti, bet visu laiku bija radio ieslēgts. Naktī arī nebija gatava programma. Bija ziņu izlaidumi, ārkārtas ziņu izlaidumi. Kā bija kāda ziņa no ārpuses, tā rezerves mūzikas programma tika pārtraukta, nolasīta tā ziņa, atkal spēlējam mūziku, pienāk nākošā ziņa. 

Raidījumā skan:

1. Whitesnake – "Estless Heart"
2. Nightwish – "Sleeping Sun"
3. Disturbed – "The Sound of Silence"