Lai arī paši to nav būvējuši, tomēr pilsētā kā saimnieki jūtas arī dažnedažādi putni. Šī vakara Monopolā ejam pavērot un paklausīties mazos dziedātājus. Mūsu viesis - ornitologs un dabas aizsardzības biologs Otars Opermanis.

Otars Opermanis ir bioloģijas zinātņu doktors. Sākotnēji strādājis kā ornitologs, bet vēlāk kā dabas aizsardzības biologs. Ir vairāku starptautisko dabas aizsardzības projektu vadītājs, strādājis arī Apvienoto Nāciju Attīstības programmā (UNDP) un Nacionājā Dabas vēstures muzejā (MNHN) Parīzē.

Vaicāts, kāda ir Latvija no vides aizsardzības un dabas daudzveidības viedokļa,Otars Opermanis ir visai pesimistisks.

"Ja mūsu saruna būtu notikusi pirms kādiem 20 gadiem, es varbūt būtu mazliet optimistiskāks. Tad es mēdzu teikt, ka Latvijā vēl saglabājas diezgan daudz neskartās dabas. Diemžēl pēdējās dekādēs procesi, kas ir bijuši, nav gājuši par labu dabai kopumā un arī statistika, zinātniskie pierādījumi, novērojumi par dažādiem dzīvniekiem un biotopiem, liecina par to, ja tajā brīdī, kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā, bijām tāds labs vidusmērs kopumā raugoties, patlaban mēs daudzos aspektos esam tuvu beigu galam," vertē Otars Opermanis. "Diemžēl tas nekādi neveicina optimismu un kaut kādu prieku par to, kas notiek mūsu valstī."

"Katrā valstī kāds mēģina izcelt, cik tieši mūsu valstī grūti aizsargāt dabu, cik mums ir lieli konflikti ar cilvēka saimnieciskajām interesēm. Bet patiesībā visās valstīs ir ļoti lielas līdzības. Manā skatījumā labāk tomēr iet tajās valstīs, kas nenoliedz savas problēmas un to, ka daba varbūt nav pārāk labā stāvoklī. Līdz ar to ir motivācija kaut ko darīt," analizē Otars Opermanis.

"Manuprāt, Latvijai šis ļoti nepamatoti zaļais tēls nācis par sliktu. Mēs domājam, ka mēs esam ļoti labi, "zaļi", mums nav šīs motivācijas kaut ko darīt vairāk. Diemžēl pa tādu taciņu šis process ir aizgājis, ka mums ir bijusi diezgan minimāla attieksme par to, kāds devums mums jādod kopējai Eiropas dabai. Es baidos, ka tas nav bijis pietiekams vismaz pēdējā desmitgadē."

Publicējies arī tādos ārvalstu žurnālos kā "Biological Conservation", "Environmental Management", "Journal for Nature Conservation", "Journal of Avian Biology".

To, ka Otaru interesē pētniecība, kaut ko meklēt, viņš sapratis jau agri, viņu interesējusi vēsture, arheoloģija un bioloģija.

"Kad izvēlējos profesiju, uzreiz sapratu, ka gribu būt pētnieks. Tāds visu mūžu tagad esmu," atzīst Otars Opermanis.

Kāpēc pievērsies bioloģijai un tieši ornitoloģijai - tēvam bijis fotoaparāts ar spēcīgu objektīvu un Otars sācis bildēt visu, kas ir apkārt. "Tieši putni gadījās visvairāk kadrā. Tā tas aizgāja uz visu mūžu," atzīst pētnieks.

Otaram tuvi vaļasprieki ir dabas fotogrāfija, ceļošana, alternatīvā mūzika.