Septiņas ar pusi stundas. Tāds laiks vajadzīgs mūsu šī vakara viesim, lai aizskrietu np Rīgas līdz Valmierai. Mums Monopolā vajadzīga stunda, lai par to parunātu. Šī vakara viesis - četrkārtējais Latvijas čempions 100 km skrējienā Toms Komass.

"Man vārds skriet nozīmē dzīvību. Pat no nogurdinošas, fiziski nogurdinošas vai stresa nogurdinošas dienas skrējiens ir tas, kas glābj mani, glābj manas domas, manu ķermeni. Vienkārši iziet paskriet. Tajā brīdī, kad es sāku skriet, ne vienmēr es jūtos labi. Bieži vien ir jāpāriet pāris minūšu slieksnītim, kurā ķermenis saprot, ka tagad tu atkal beidzot esi dabūjis tās zāles, ko esi visu dienu gaidījis. Tas ar arī iemesls, kādēļ man patīk pats process. Nav runa tikai par rezultātu.

Nevarētu nonākt pie tiem rezultātiem, ja nepatiktu pats ceļš, tas process. Tas dod enerģiju gan galvai, gan ķermenim," par skriešanu stāsta Toms Komass.

Viņš arī atklāj savu dienas režīmu. Parasti darba dienā modinātājs skan laikā no 5 līdz 5.30 no rīta. Tad ir rīta treniņš, kas gan pašam nav mīļākais. Nav pat kafijas, varbūt ūdensglāze, un uzreiz dodas uz treniņzāli, kas iekārtota mājas garāžā. Treniņš ilgst līdz 1,5 stundai. Rīta treniņi reti ir intensīvi, tikai tad, ja zina, ka vakarā nevarēs iekārtot intensīvo treniņu.

Septiņos Toms treniņu ir beidzis un priecīgs modina ģimeni. Rūpējas par brokastīm un ar paša pagatavotām brokastīm lutina bērnus. Kopā ar sievu nesteidzīgi paskatās „Rīta Panorāmu” un pulksten 8 dodas uz mājas otro stāvu pie datora un pievēršas darbam.

Darba diena beidzas piecos pēcpusdienā.

"To es ļoti gaidu. Kā ikviens. Man patīk mans darbs, darbam ir jāpatīk, liels sods sev darīt, ja tas nepatīk, vērtē Toms. "Man darbs patīk. Esmu inženieris, projektu vadītājs, bet pulksten piecus es ļoti gaidu. Tad es izslēdzu datoru, reizēm piecas minūtes pirms darba laika beigām. Nemelošu, tā gadās." stāsta Toms Komass.

Lai nekavētos, ietaupītās piecas minūtes ir veltītas, lai pārģērbtos sporta tērpā un uzreiz dotos pēcpusdienas treniņā, kas pārsvarā ir skriešana. Tas var ilgt stundu vai divas un ir intensīvs un apjomīgs.

Runājot par skriešanu, Toms atklāj, ka viņa tēvs smejas, ka viņš ar mašīnu gadā nobrauc mazāk, nekā Toms noskrienu. "Vidēji es noskrienu sešus, septiņus tūkstošus kilometru gadā, viņš nobrauc reizēm mazāk par 5000 kilometriem," stāsta Toms Komass. 

Šogad ceturto reizi Toms uzvarēja skrējienā Rīga - Valmiera. Iznāk, ka sacenšas ar sevi, nevis pretiniekiem.

"No vienas puses tas pat ir grūtāk, jo tajā mirklī, kad cīnies ar pretinieku, tu varbūt kaut kā savādāk uz to lietu [skaties]. Kad pats sev esi lielākais ienaidnieks, tad ir tāda interesanta sajūta," atzīst Toms Komass.

"No otras puses, ir ļoti viegli, ka uz nākamo gadu es varu neizteikt vārdus rekordi vai kas. Es vienkārši varu pateikt - es gribu pārspēt sevi. Gluži kā jebkurš, kurš skrien, saka - es gribu pārspēt sevi, šogad es gribu noskriet labāk, nekā pagājušajā gadā. Līdz šim man tas izdodas un ceru, ka arī nākotnē, ja nemainīšu savu fokusu uz lietām, ceru, ka progress augs un varēšu pārspēt arī sevi vēl vismaz trīs, četrus gadus."

 

Inženieris, vieglatlēts un un aro distanču skrējējs Toms Komass no Valles. Ieguvis bakalaura grādu un inženiera kvalifikāciju mehatronikā, maģistra grādu siltuma, ūdens un gāzes tehnoloģijās, kā arī studējis doktorantūrā Latvijas Lauksaimniecības universitātē. 

Šobrīd Toms strādā par robotikas inženieri.

Toms ir arī kaislīgs garo distanču skrējējs: jau ceturto gadu uzvarējis Latvijā prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs - skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera, vienlaikus labojot arī paša uzstādīto trases rekordu, kas bija 7:41,38 stundas.

Mērķtiecīgs un apņēmīgs - tā par Tomu izsakās draugi.