Rīgu pieskandina skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas sasaukuši galvaspilsētā jaunos dejotājus, dziedātājus, pūtējus un ne tikai tos. Starp visiem svētku pasākumiem vieta atradusies arī skolu jauniešu teātru izrādēm. Izrādās, ka teātra pulciņi bērniem un jauniešiem ir teju visās Latvijas malās. Vērmanes dārzā un citviet savu sniegumu izrādīja un vēl arī izrādīs mazie aktieri no Rīgas, Valmieras, Tilžas, Liepājas, Svētes, Gulbenes, Jelgavas, Ogres, Lubānas, Liezēres, Alūksnes un citām vietām. Viņu vidū arī madonieši.

Monopola saruna ar Madonas bērnu un jauniešu centra teātra sporta studijas "Improprieks" vadītāju Daci Dzilnu.

Sarunā ieskatāmies Daces pašas ceļā līdz darbam ar jauniešiem un tēmās, kas saistītas ar bērnu un jauniešu piesaistīšanu dažādām ārpusskolas aktivitātēm laikmetā, kad izrauties no ekrāna žņaugiem kļūst arvien sarežģītāki. 

Starp klasiskām teātra mākslas izpausmēm, kas saistās ar izrādēm un skatuves runas konkursu, svētku programmā iekļauts arī teātra sports. 

"Teātra sports ir ļoti līdzīgs improvizācijai. Improvizācija ir šeit un tagad, es tev dodu kādu vietu, kur tu šobrīd esi, tev ir kaut kāds uzdevums, tu esi kāds tēls, un ir kaut kāda aina jānospēlē. Bet teātra sports, manā skatījumā, ir sarežģītāks, jo teātra sportā mēs spēlējam tehnikas," skaidro Dace Dzilna. Ir komandas trīs līdz piecu cilvēku sastāvā, katrai klašu grupai ir tehnikas, kuras viņiem ir jāapgūst. Tādos īstos, nopietnos turnīros šīs tehnikas izlozē, tu nezini, ko tu spēlēsi. Šoreiz dziesmu svētkos ļāva izvēlēties, kura ir mūsu mīļākā tehnika, un to parādīt. Jauniešiem ir jāizspēlē šī tehnika."

Turpinot skaidrojumu, Dace Dzilna norāda, ka tehnika ir kas līdzīgs spēles noteikumiem.

"Piemēram, ir tehnika "lec nu". Spēlētājiem tiek iedota vide, viņš tiek ielikts pozā, un viņiem ir jāsāk spēlēt. Ja viņš ir bibliotēkā, viņam ir iedota kaut kāda poza, un viņam ir jāizspēlē maza ainiņa, jāattaisno, kas viņš ir, ko viņš tur dara. Kolosāli, ja viņš tiek līdz kaut kādam notikumam, kaut kas tur notiek. Tad tiesnesis aptur, lec nākamais, un viņam ir jāieņem tā pirmā spēlēta poza, bet tagad jau viņi ir kaut kur citur," bilst Dace Dzilna.

Viņa arī atklāj, ka saviem audzēkņiem māca, ka improvizācijas teātrī ir maģiskais piecinieks, kad esi uz skatuves: kur tu esi, kas tu esi, ideāli, ja parādi attiecības, vienmēr ir superīgi, ja spēj nonākt līdz notikumam, un tad ir notikumu atrisinājums. 

"Tas ir maģiskais piecnieks, kas teātra sportā ir jāparāda. Plus vēl tev ir jāizpilda tehnika," atzīst Dace Dzilna.

Skatītājus sagaida pārsteigums, ne mēģinājumos tapis iestudējums.

Raidījumā skan:

  1. Astro’n’aut - “Mūc”
  2. Jauns mēness - “Bailes”
  3. Jacques Brel - “Ne me quitte pas”