Paralēli algotam darbam, viņa sāka darīt savas lietas, un vienā mirklī sajutās pietiekami kompetenta, lai to izdarītu – pamestu algotu darbu un kļūtu par uzņēmēju. Sabīne Koklačova izveidojusi savu uzņēmumu „Bungala”, kas nodarbojas ar dažādiem radošajiem projektiem un dizaina risinājumiem. Pats sākums bija rokas lējuma dizaina papīra liešana, taču šobrīd uzņēmuma darbība vairāk saistīta ar papīrlietu un iepakojuma izstrādi. Paralēli papīram attīstīta korporatīvā dizaina studiju „Bungala gifts”, kas piedāvā reklāmas suvenīru un dāvanu izgatavošanu, iepakojumu risinājumus, grafiskā dizaina, prezentācijas materiālu un poligrāfijas pakalpojumus.

Sabīnei ir trakas idejas, un viņa realizē tās ar milzīgu aizrautību. Vienu gadu viņa nolēma pavadīt bez iepirkšanās. Tiesa, „iepirkšanās” šajā gadījumā uztverama kā metafora mantu kultam un nespējai atsacīties. Viņa veikusi arī braucienu ar motociklu apkārt Eiropai. Un pati atzīst, ka ar mocīti braukt ir daudz bīstamāk, nekā ar mašīnu, taču emocijas arī esot pavisam citas.

Sabīne Koklačova savu karjeru Rīgā uzsāka sporta preču veikalā un paralēli rīkoja snovborda sacensības un čempionātus. Viņa ir daudzpusīga dzīves entuziaste, kas cieši pārliecināta, ka mērķtiecīga vēlme meklēt jaunas aizraušanās ir fascinējošas dzīves esence. 

Sabīne ir bloga "Gads bez iepirkšanās" autore un kaislīga motocikla un ceļojumu entuziaste, jo brīvības sajūta vienmēr ir bijusi Sabīnes vērtību augšgalā. 19 dienu laikā apbraukājusi 10 Eiropas valstis un pusotrā sezonā nobraukusi 45000 kilometru. 

Viņa dzīvo ar pārliecību, ka galvenais ir iziet no savas komforta zonas. To pierāda arī viņas izvēle sākt braukt ar motociklu.

"Kā parasti, tas notiek kādā dzīves lūzuma punktā. Es biju salauzusi kāju, domāju, ja nevaru staigāt, varbūt es varu braukt ar moci. Moči mani ārprātīgi biedēja, un man likās, tas būs milzīgs izaicinājums, un tā es aizgāju uz pirmo moto nodarbību," stāsta Sabīne Koklačova. "Lija lietus, man iedeva mazo mocīti un es sāku braukt, nezinādama, kurā pusē ir sajūgs, kurā bremze.

Es tā aizrāvos, ka mani no laukumiņa nevarēja dabūt ārā, vienkārši smaidīju. Kaut arī lija lietus, bija tāda eiforija no visām tām emocijām, kas ar mani bija pēdējā laikā noticis. Kaut kas noklikšķēja galvā un viss, un saslimu. Tā tas viss sākās."

Sabīne uzskata, ka ar motociklu droši var iemācīties, pēc iespējas vairāk braucot.

"Var nolikt tiesības, un tad jau sākas īstā dzīve, kad vienai pašai ar moci jāizbrauc ārā uz Lāčplēša ielas, kur daudz mašīnu. Jābrauc cauri sastrēgumiem. Atceros, kāja trīc un bailes, kā nu būs.

Tās bailes bija tas, kas mani mudināja tiešām sēsties tajās pīķa stundās uz moča, braukt ārā no Rīgas un katru vakaru nobraukt kādus 200 kilometrus, nedēļas nogalēs pat 1000 kilometru. Tā tas krājās, pirmajā sezonā, bija dulli, braucu katru vakaru un meklēju to kaifu

un izbraucu, man liekas, visus Latvijas ceļus, kur vien varēju izbraukt," atminas Sabīne.