Kas notiek cilvēka galvā un ķermenī, kad tas šķērso visu Eiropas kontinentu uz velosipēda, pieveicot 4000 kilometrus nepilnās 12 dienās. Kāpēc cilvēkam ir jāpārbauda savu spēju robežas, ja tā nav daļa no viņa labi apmaksāta darba? Monopolā to vaicājam velobraucējam Dāvim Pazaram.

"Fiziska slodze noteikti palīdz atslābināt prātu, kurš ikdienā arvien vairāk tiek stimulēts no visām pusēm," atzīst Dāvis Pazars.

Kā bērns viņš sācis trenēties futbolā, kad tuvākais draugs sācis spēlēt hokeju, tam pievērsies arī Dāvis, bet izturējis kādu gadu. Arī peldējis, braukājis ar skrituļslidām, bet līdz mācībām augstskolā sports pazudis no viņa dzīves.

"Man liekas, bakalaura otrajā gadā es sapratu, ka man vajag kaut kādu mehānismu, kā relaksēties no šī vājprāta. Vienkārši studiju apjoma," bilst Dāvis Pazars.

Viņš bija izvēlējies studēt Nīderlandē. Un it īpaši bakalaura studijas bijušas ļoti intensīvas. Bakalaura programmā viņš apguvis aviācijas un kosmosa inženieriju, maģistrantūrā - mašīnbūves nozari ar specializāciju augstajā tehnoloģijās. 

Tagad atskatoties, ko tu vērtē kā lielāku notikumu savā dzīvē - to, ko izstudēji, va to, ka Nīderlande tev lika braukt ar velosipēdu?

"Es gandrīz viennozīmīgi teiktu - otrais. Es ļoti daudz esmu atskatījies uz savām izvēlēm vidusskolas laikā. Neskatoties uz to, ka tas domu gājiens it kā bija ļoti loģisks ar tā brīža interesēm un potenciālajiem studiju virzieniem. Bet es vēl joprojām domāju, ka vidusskolas vecumā tā pa tiešām zināt, kas tevi aizrauj, ir ārkārtīgi sarežģīti. Un uztrāpīt ar pirmo paveicas tikai retajam," uzskata Dāvis Pazars.

Viņš gan piebilst, ka arī tagad, 28 gadu vecumā, viņš skaidri nezina, kas grib būt un kur grib būt. Bet ir lielāka skaidrība par to, kas viņu interesē.

"Bet tā lielā atšķirība starp 28 un 18 ir tas, ka es vairs nedzīvoju vecāku dzīvoklī un ledusskapī vienkārši neuzrodas pārtika. Tāpēc man tomēr ir jāņem vērā arī reālās pasaules apstākļi un ierobežojumi," atzīst Dāvis Pazars.

Sarunā Dāvis arī atklāj, ka vēl pirms riteņbraukšanas viņu aizrāvusi skriešana. Sportā viņš sevi varētu iztēloties kā garo distanču skrējēju. Bet riteņbraukšanas burvība ir - var veikt vēl lielāku gabalu tajā pašā laikā.

"Tā ir tā burvība riteņbraukšanā, ar ko skriešana nekad nevarēs konkurēt, jo ne tikai tu vari nobraukt garus gabalus, tos mērot tādā ātrumā, ka tu vēl joprojām esi klātesošs. Ar mašīnu, protams, var nobraukt vēl garākas distances, tad viss kaut kā pavīd. Ar riteni ir tiešām sajūta, ka piefiksē to, kas notiek pa ceļam. Un ne tikai tas. Tu vari pavadīt visas brīvdienas ar draugiem braucot ar velosipēdu un vēl joprojām pirmdienā aiziet uz darbu ar funkcionējošām kājām," vērtē Dāvis Pazars.

Arī vajadzīgās mantas ir vieglāk paņemt līdzi, nekā nest mugursomā.

Raidījumā skan:

  1. ABBA. "Eagle"
  2. Otra Puse. "Pēc lietus"
  3. Four Tet. "Skater"