Vai vienmēr vecāki vēlas, lai bērns sekotu viņu pēdās un turpinātu aizsāktos darbus? Varbūt ir tieši pretēji – zinot, cik reizēm bieza ir rieciena garoza, mēs saviem bērniem to nenovēlam. Lai nu kā, bet teātra kritiķes mamma un meita Radzobes izvēlējušās darboties vienā – teātra lauciņā. Pateicoties tieši Silvijas Radzobes neatlaidīgajam darbam un, iespējams, pat spītībai, Latvijā beidzamajos gados tapuši un top nozīmīgi darbi, kas dokumentē viegli gaistošo un ātri zūdošo teātra mākslu. Savukārt, Zane Radzobe kādā pārdomu reizē teikusi tā: „Nav godīgi vainot skatītājus, ka skatītājs ir stulbs un neko nesaprot. Skatītājs aiziet uz izrādi divas trīs reizes gadā, varbūt savas dzīves laikā vispār redz desmit izrādes. Viņš izdara secinājumus pēc tā, ko par izrādēm runā. Skatītāju pienākums nav iedziļināties, lai atšķirtu graudus no pelavām. Bīstamākais ir tas, ka režisori un teātri saka, ka viņus vienkārši nesaprata, un atsakās analizēt darbu un atzīt, ka viņi reizēm pieļauj kļūdas.”