Ja Kristīne Zadovska nebūtu operdziedātāja, viņa būtu veterinārārste. Viņas asinīs vienmēr ir bijis rūpēties par dzīvniekiem. Viņa dakterējusi zirgam kājas, ārstējusi putniņus, pelītes un kaķīšus. Dzīvnieku glābējas gēnu bērnībā pamanījusi arī vecmāmiņa. Bet liktenis bija lēmis citādi – viņa kļuva operdziedātāja un šajā pavasarī ar skaistu koncertu savu 50 gadu jubileju atzīmēja Latvijas Nacionālajā operā. Tajā skanēja gan klasiskais operas repertuārs, gan latviešu estrādes darbi un pat tautasdziesmu aranžijas. Viņa atzīst, ka katru reizi dziedot „Mazu brīdi pirms gaismiņas”, pēdējā pantiņā ir sajūta, ka esot parunājusies ar Dievu.

Viņa žilbinājusi Karmenas lomā, par ko apbalvota ar 2001. gada ar Spēlmaņu nakts balvu kā Gada labākā dziedātāja.

Andris Keišs strādā Jaunajā Rīgas teātrī, kur sevišķi spilgti spēlējis vairākās Alvja Hermaņa un Māras Ķimeles izrādēs. Līdzšinējās profesionālās darbības laikā nospēlējis vairāk nekā 80 lomas. Šajā rudenī iegrimis Ojāra Vācieša dzejas dzīlēs, bet tikko izskanējušajā „Spēlmaņu naktī” viņš saņēmis skatītāju simpātiju balvu par Eduarda Smiļģa lomu izrādē „Meklējot Spēlmani”. Kino jomā ieguvis “Lielo Kristapu” kā labākais aktieris filmās "Kāzas" un "Seržanta Lapiņa atgriešanās".

Mājās viņi ir vecāki Magdalēnai un Ādamam. Bet, šķiet, visspilgtāk Keišu ģimeni raksturo Andra reiz teiktais: „Kristīne, lai ko tu darītu, es tevi vienmēr atbalstīšu.”

Gan Andrim, gan Kristīnei piešķirts ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.