Ir pandēmija, kāda vēl dzeja šajā laikā, tā vientulīgi nosaka šī vakara viešņa Monopolā, lai gan tūlīt piebilst, ka nav arī iemesla par kaut  bēdāties, jo ne jau svētki ir tas būtiskākais dzīvē. Dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja Amanda Aizpuriete.

Amanda Aizpuriete ir dzejniece, prozaiķe, atdzejotāja un tulkotāja. Klajā nākuši desmit viņas dzejoļu krājumi un romāns. Aizpuriete pieder pie tā saucamās Klāva Elsberga paaudzes, kuri dzejā ienāca 70. gadu vidū, aktīvi nostājoties pret padomju sabiedrības dubulto morāli un godīgi rakstot par dzīves netīkamajām pusēm un dzejai it kā neatbilstošām tēmām.

Aizpurietes dzejā atklājas sievietes pasaule skarbā sociālā vidē. Tulkojusi ap 40 romānu no angļu, vācu un krievu valodas, atdzejojusi no vācu, krievu, ukraiņu un angļu valodas. Savukārt viņas darbi tulkoti vairāk kā 14 valodās.

Saņēmusi Ojāra Vācieša literāro prēmiju par krājumu "Turp" un speciālbalvu par krājumu "Ledusskapja šūpuļdziesma", Dzejas dienu balvu par dzejas krājumu "Bābeles nomalē”.

Aizpurietes dzejā svarīga divpasaulība, kuru veido īstenība, reālā dzīve, ikdiena un paralēli tai eksistējošā īstā dzīve – dzīvošana garīgajā un mākslas pasaulē.