Dziedātāja Beāte Zviedre ir nominēta Lielajai mūzikas balvai 2020 kategorijā „Gada jaunais mākslinieks”. Un dziedātāja neslēpj, ka nominācija bija pārsteigums.

"Tas būtu jocīgi, ja es katru koncertu dziedātu un domātu, hm, šis bija pietiekami labs, lai mani nominētu balvai. Es vairāk domāju par konkrēto koncertu, konkrēto situāciju, ja kāds to pamana un novērtē, ir liels prieks. Es domāju, ka to pamanīja tieši tiešsaistes dēļ, jo to var noskatīties vairāk, to var izdarīt sev izdevīgā laikā. Pieļauju, ka arī žūrijai bija savs saraksts, ka viņi nesekoja tiešraidēs, bet daudz plašākā plānā spēja aptvert visu mūzikas dzīvi.

Beātes Zviedres vokāls ir apveltīts ar džezā retāk sastopamu krāsu - meitenīgu dzidrumu un trauslumu. Šis dabas dotais talants ir kopts un slīpēts ar ļoti pamatīgu darbu un apjomīgu koncertdzīvi. Koncertu skaita ziņā viņu varētu ierindot 2020. gada pirmrindniekos.

"Var pierast, kaut kādā ziņā esmu pieradusi, ir jau bijuši diezgan daudz šādi koncerti," par koncertiem bez publikas atzīst Beāte Zviedre. "Ir pierasts, bet negribas."

Bērnībā Beāte vēlējusies kļūt par žurnālisti un šo sapni viņa nedaudz piepildījusi Skolēnu dziesmu un deju svētku laikā, kad bija viena no moderatorēm Latvijas TV. Bet tieši tētis, dokumentālists Ivars Zviedris, meitu virzījis meitu pa mūzikas ceļu.

"Tētis man vaicāja, ko es vēlētos darīt, bija divi varianti, bija Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola, jo es Rūjienā mācījos vijoli, tad viņš bija uzzinājis par Rīgas Doma kora skolu, un viņš man prasīja, vai es vēlos vairāk vijoli  vai dziedat.

Tā kā man ļoti nepatika spēlēt vijoli, domāju, vēl vairāk vijoli, noteikti nē, bet dziedāt man patika. Tad es izvēlējos. Bet es nenojautu tajā brīdī, ko tas vispār nozīmē. Atceros, ka mēs sēdējām pirtī un viņš man pajautāja, pēc tā vadoties, izlēmu. Es nevarēju iedomāties, ka tas būs tik ļoti nopietni, intensīvi. Arī visi iestājeksāmani, kas bija jākārto, man bija sajūta, ka esmu citā pasaulē nonākusi," atminas Beāte.

Un pašiem gadiem, kopš izvēlēta dziedāšana, kā savs dzīves ceļš, ir arī gribējies ne reizi vien visu pamest.

"Tas notiek vairākas reizes gadā, es domāju," vaļsirdīgi bilst Beāte.

"Šaubas ir ļoti liela daļa manas profesijas. Droši vien ir mākslinieki, kuri visu laiku ir pārliecināti par sevi un saviem spēkiem. Es noteikti neesmu no tiem. Es visu laiku šaubos, vai es daru pareizi. Tāpēc labi, ka ir tādas balvas. Ne jau statuju, ne kā citā dēļ, bet tāpēc, ka kāds zinošs, profesionāls pasaka, jā, tas, ko tu dari ir pieņemami," atzīst Beāte. 

Viņa muzicējusi kopā ar kamermūziķiem, dažādiem džeza sastāviem un Latvijas vadošajiem orķestriem. Bet magnēts, kas lika sekot Beātei gada garumā, bija viņas iziešana ārpus akadēmiskā džeza lauka - mūzikls, kinomūzika, tautas dziesmas, kā arī Ziemassvētku korāļi. Vokālās grupas „Framest” sastāvā Beāte sadarbojusies arī ar Maestro Raimondu Paulu, Latvijas Radio bigbendu un citiem atzītiem profesionālajiem kolektīviem. Māksliniece koncertējusi daudzviet Eiropā, kā arī Krievijā, Ķīnā, Japānā un Korejā.

Bet bērnībā Beāte ēdusi daudz saldējuma, jo viņa nāk no Rūjienas, kur ir saldējuma ražotne, kurā strādāja arī viņas mamma.

"Tas man bija normāls ēdiens," par saldējumu bilst Beāte. Bet arī šodien dziedātāja saka, ka viņai nav problēmu ar saldējumu.

"Atceros, ka Rūjienā klepu ārstēja ar saldējumu, un viss ir kārtībā. Man daktere teica, ka var ēst saldējumu, ja ir klepus. Tā es arī darīju un nostrādāja.

Katram jāskatās pašam pēc sevis," uzskata Beāte.