Elīna Malkiela ir neiroloģe, kūrorta rehabilitācijas centra „Jaunķemeri” vadītāja, kas turpina vadīt iestādi, kuru savulaik izveidojis un dibinājis viņas vectēvs Mihails Malkiels. Elīna mācījusies Jūrmalas 1.ģimnāzijā, medicīnu studējusi Rīgas Stradiņa universitātē, savulaik apsvērusi domu gan par darbu neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, gan kardioloģijā, bet tomēr izvēlējusies neiroloģiju. Bērnībā viņa visus skolas brīvlaikus pavadīja pie vectēva Jaunķemeros. Viņš veica blokādes, un Elīnai drīkstēja asistēt - padot kociņus ar jodu. Kad kļuva vecāka, viņai ļāva strādāt fizikālajā terapijā, palīdzot pie dažādām elektroprocedūrām.

"Pirmās atmiņas un pirmais gandarījums no Jaunķemeriem bija tad, kad veļas noliktavas pārzine man, mazai meitenei, tā bija kāda 2. klasīte, izsniedza baltu halātu, ko es braši ar jostu savilku, jo tāpat bija par lielu, un es varēju doties līdzi opim uz tā saukto ķirurģiju. Es jutos tik aplaimota. Tas nav salīdzināms ne ar kādu sasniegumu pēc tam," atminas Elīna Malkiela.

Viņa stāsta, ka ģimenē viņu neviens uz medicīnu nevirzīja, bet pati uz to mērķtiecīgi gāja. Kādā nozarē medicīnā - tas gan bijis cīņas objekts mājās. Studiju laikā daudz šaubījusies par izvēli.

"Tad es nācu pie opja uz blokādēm, un tur parasti nāk pacienti ar muguras sāpēm. Es sapratu, ka šīs muguras sāpes ir neiroloģija. Es varu atdoties neiroloģijā.

Kad es atnācu neiroloģijas nodaļā, man kolēģe, kas šobrīd ir mana vietniece un virsārste, bija toreiz vecākā gada rezidente, viņa mani aizsūtīja uz palātu. Es atnāku un palātā pacients nerunā. Es atnāku un viņai saku, klausies, viņš negrib ar mani runāt. Ko lai es daru? Viņa smejas: viņš nevis negrib, bet nevar, viņam ir insults. Tanī brīdī man nāca atklāsme, ka neiroloģija nav tikai muguras sāpes,

ka tur ir arī insulti un multiplā skleroze," stāsta Elīna Malkiela. "Bet tā ir joprojām tā interesantā joma, kurā man ļoti patīk un kura, protams, ir ļoti progresīva. Viņa ļoti forši sader ar rehabilitāciju, kurā esmu nonākusi. Nevienam citām pacientam tu neredzi to progresu rehabilitācijas gaitā, ka neiroloģijas pacientam: viņš atbrauc guļošs un māj ar roku, aizejot ar savām kājām."

Tiesa, ne vienmēr izdodas, jāņem vērā, ka tā ir rehabilitācija, ka tā ir slimība.

"Gadījumos, kad tas izdodas, tā ir milzīga motivācija personālam. Tas ir tas foršākais. Tu nekad to neredzēsi slimnīcas nodaļā, tur tas ir retums, bet rehabilitācijā, kad tev ir šis kontrasts no iestāšanās brīža līdz izrakstīšanas brīdim, tā ir milzīga motivācija," atzīst Elīna Malkiela.

Elīna audzina meitiņa Abiju, kurai pavasarī būs divi gadi. Abi ar vīru viņi ir kaislīgi motobraucēji, un pirmo motociklu Elīnai vīrs uzdāvināja kāzās. Braukt ar motociklu Elīna Malkiela gribējusi jau jaunībā, toreiz mamma iestājusies pret. Labu laiku braukusi kā pasažiere kopā ar vīru, tad izlēmusi mācīties pati braukt.

"Ar mašīnu es jau braucu, ar mašīnu esmu bijusi neforšs braucējs, motocikls mani izlaboja,"vērtē Elīna Malkiela. "Man ļoti patīk ātrums, bet tagad es ar mašīnu vairs nepārkāpju, nav vairs intereses, nav tas adrenalīns, ar moci pavisam savādākas izjūtas. Tā ceļa izjūta ir savādāka, apkārtnes izjūta ir savādāka, zūd logi ap tevi, tu mani daudz vairāk."

Līdz meitiņas piedzimšanai abi ar vīru arī kopā ceļojuši ar motocikliem. Celošanas plāni un vēlmes ir lielas, viņi vēlas aizbraukt ar močiem uz Portugāli, pagaidām bijuši Lietuvā un Igaunijā. Tagad gan jāgaida, kamēr meitiņa paaugsies un varēs braukt līdzi kā pasažiere.

Raidījumā skan:

  1. Serhat ft. Victor Lazlo. "Total Disguise"
  2. Michael Buble. "Sway"
  3. Sophia Loren. "You Wanna Be Americano"
  4. Sunrise, Sunset from "Fidler On The Roof"
  5. Kristīne Zadovska, Zigfrīds Muktupāvels. "Upe ūdeņus nes"