Enerģija caurstrāvo visu, ko viņa dara. Tiekamies ar mūziķi Lauru Leontjevu

Viņas enerģija caurstrāvo visu, ko viņa dara. Gan radot mūziku, gan vadot Saulkrastu kori „Anima” un galu galā arī nebeidzamo pilnveidošanos. Monopolā saruna ar mūziķi Lauru Leontjevu.

Laura Leontjeva ir diriģente, kurai Saulkrastu koris "Anima" seko ne tikai dziesmās, bet arī lielākos un mazākos izaicinājumos, un tādus Laura met ne tikai korim un citiem, bet arī sev. Šķiet, ka viņa neapstājas pat tad, kad visos luksoforos spīd aizdomīgi sarkana gaisma. Gan kopā ar kori, gan darbībā vokālajos ansambļos "Latvian Voices" un "Neaizmirstulītes" Laura ir tiekusies pēc kaut kā, kas nav pašsaprotams. Un nav runa tikai par mūzikas izpildījuma kvalitāti. Tas ir stāsts par vēlmi spert soļus tur, kur sākas jauni piedzīvojumi. 

Vai diriģents Latvijā var būt tikai diriģents un cik drosmīgam ir jābūt cilvēkam, lai radītu, par to saruna ar diriģenti, komponisti un dziedātāju Lauru Leontjevu. 

Jau sarunas sākumā Laura Leontjeva atzīst, ka šobrīd viņas prātu visvairāk nodarbina jautājums - kā paspēt, jo paspēt viņa grib daudz un tā ir vienmēr, kad kaut kam it kā drusciņ dzenas pakaļ, atzīst raidījuma viešņa.

Šobrīd daudz laika paņem ceļš Rīga - Tallina, kas ir 4,5 stundas vienā virzienā, jo Laura ir uzsākusi mācības Igaunijas Teātra un mūzikas akadēmijā simfoniskā orķestra diriģēšanas maģistrantūrā.

"Ar kori nepietika. Nevaru teikt, ka nepietika, jo koris - tā ir viena fantastiska vienība. Bet man bija iekšējs sapnis, kuru es biju ļoti dziļi norakusi, un kad profesors Andris Vecumnieks kādā reizē, netīšām satiekoties, to atgādināja. Kad to atgādināja, tas iesēdās manā manā apziņā, un tā es studēju abās akadēmijās [Rīgā un Tallinā]," atklāj Laura Leontjeva.

Tas protams, nenozīmē, ka koris būtu pamests novārtā. 

"Pagājušajā gadā, kad man bija pirmais mācību gads abās mācību iestādēs, koris piedzīvoja nedaudz mazāk koncertus, bet tajā pašā laikā daudz paspējām un sadarījām.

Šajā gadā es sapratu, ka man ir tik burvīgi cilvēki apkārt un tik fantastiski piedāvājumi nāk, ka es nevaru pateikt tikai tāpēc, ka man nav laika, - nē, mēs to nedarīsim" turpina Laura Leontjeva.

"Tāpēc šajā gadā es esmu piekritusi diezgan daudz pasākumiem, kas notiek ļoti tuvu viens pie otra. Bet tie visi notikumi ir tādi, kas man šķiet būtiski, kas ir dziedātājiem svētīgi un papildinoši. Tad es arī iekšēji sapratu, ka es pati bez skatuves nevaru. Tikai ieiet skolas solā. Man tā enerģija ir ārkārtīgi vajadzīga. Man ļoti patīk skatītāji."

Šobrīd gan Laura pati nedzied nevienā vokālā ansamblī un arī atzīst, ka nepietrūkst.

"Bet man sāk gribēties dziedāt. Tā ir mana izpausme, kas man ir svarīga. Dziedāšana. Mani arī sāk prasīt - Laura, nevar būt, ka tu vairs nedziedāsi? Un es saku - nē, tā tiešām nevar būt, ka es vairs nedziedāšu, es dziedāšu, tikai droši vien atkal kaut kādā citā veidā," vērtē Laura Leontjeva.

Raidījumā skan: 

1. Latvian Voices, perkusijas Rihards Zaļupe – "Zingi Pringi"
2. Koris "Anima" – "Pacel gavu, Baltā māt"
3. Lolita Vambute, Māra Zālīte – "Rūgtie vārdi"