Filoloģijas doktores, etnoloģes Ievas Ančevskas pētījuma objekts ir latviešu dziedināšanas tradīcija, tajā izmantotie līdzekļi un metodes. Pētīta arī šīs tradīcijas attīstība un pārmantojamība mūsdienās. Par domu un vārdu spēku runā visas senās garīgās tradīcijas.
Bet kāds ir mūsdienu zinātņu skatījumu uz to, kā valoda un domas ietekmē cilvēka veselību, labsajūtu, veiksmi, raksturu un pat likteni? Tēmas izpētē izmantota un lieti noderējusi autores vairāku gadu garumā gūtā praktiskā un teorētiskā pieredze gan Maincas Universitātes pētnieciskajā darba grupā „Senā medicīna”, gan Vācijas Etnobotānikas institūtā, gan arī Minhenē notikušajos starptautiskajos Etnomedicīnas kongresos. Iegūtā pieredze veidojusi plašāku skatījumu un dziļāku izpratni par latviešu dziedināšanas tradīciju Eiropas kontekstā.
Drīzumā klajā nāks Ievas Ančevskas grāmatas "Latviešu dziedināšanas tradīcija" atkārtotais paplašinātais izdevums. Pētniece atklāj, ka būs jaunas apakšnodaļas sadaļā par veselumu, veselīgu dzīvesveidu, kā tradīcija uz to skatās. Piemēram, apakšnodaļas Pateicība, Pieņemšana, Ticība. Arī kā dvēsele tiek traktēta tradīcijā, kāda ir dvēseles un dvēseles traumu ietekme uz mūsu veselību.
"Ārstniecības augu vācējus varētu interesēt, ka krietni paplašināta augu daļa. Par katru augu ne tikai farmakologu skaidrojums un plašs apskats un piemēri, kā tas tika lietots tradīcijā," stāsta Ieva Ančevska.
Ievas Ančevskas interese par dziedināšanas tradīciju ir saistāma arī ar ģimeni.
"Esmu mantojusi vecvecmāmiņas vārdu Ieva un arī mantojusi viņas interesi par ārstniecības augiem un dabas līdzekļiem. Tas nāk no bērnības. Vectēvs allaž atgādināja, ka jāiet savākt ārstniecības augu, kas tādam mazam skuķim ne vienmēr gribējās. Bet bija jāsalasa kumelītes, liepziedi. Tradīcija ir ģimenē, man tas vienmēr interesējis. Pamazām interese pieauga," atklāj Ieva Ančevska.
Vārdu dziednieks savulaik tautā nelietoja, bet Ieva Ančevska ir saskaitījusi, ka bijis vairāk nekā 60 citu vārdu, kā apzīmēja dziedinātājus.
"Ja mums liekās, ka masāža ir moderna un smalka darīšana, patiesībā tā ir ļoti sena. Arī tautas tradīcijā tika izmantoti dažādi masāžas paņēmieni. Bija braucītājas, laitītājas, glaudītājas, glāsītājas. Ir ļoti daudz. Bija vēl speciāli, kas varēja palīdzēt ar maģiskiem paņēmieniem, kas balstās uz ticību. Ja vajadzīgs padoms, bija zintētāji, zintnieki un tie, kas lasa zīmes, zīmlēmji, burtnieki. Ļoti daudz," atklāt Ieva Ančevska. "Tas man likās apbrīnojami."
Pēc neatkarības atgūšanas viņas darbs ir pirmais plašais pētījums šajā jomā.
"Kad šo tradīciju vēlējos izcelt kā vērtību, rakstot disertāciju, man nācās krietni pacīnīties," neslēpj Ieva Ančevska. "Nācās pacīnīties ar bailēm, kas joprojām ir mūsu sabiedrībā, arī universitātes pasniedzējos. Tas ir kaut kas vārdos neizsakāms, kaut kur iekšā ir - vai tad šito drīkst pētīt, vai tad tas ir zinātniski?"
Spēku devis citviet pasaulē redzētais, ka ir sējumu sējumi par tautas ārstniecības tradīciju.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X