Savā pārdomu rakstā „Izštepselētie" Eva, cita starpā, raksta: „Lielās revīzijas periodā arvien biežāk aizdomājos, ka manas negulētās naktis, turot rokās jaundzimušo, ir nemainīgas jau tūkstošiem gadu. Negulētājas. Ar instinktīvām aijāšanas kustībām, izpildot monotonu dziedājumu, mēs visas raudzījāmies uz to pašu mēnesi. Tieši tumsā, turot pie sirds bērniņu, sajutu saikni ar savvaļu. Rītos, kad izkustināju notirpušās rokas, apzinājos, ka esmu daļa no šī senā dabas cikla."

Eva Johansone ir žurnāliste ar filozofes izglītību, kura maģistratūrā studē bioloģiju. Paralēli tam viņa veido dokumentālas filmas, ir kultūras raidījumu vadītāja Latvijas Televīzijā, brīvprātīgi darbojas biedrībā "Ascendum", Imanta Ziedoņa fondā "Viegli" un rīko 2×2 nometnes jauniešiem. Bet viņas sapnis ir pētīt Indonēzijas piekrastes ekoloģijas problēmas.