"Ir neliels uztraukums, jo sākas jaunā mācību standarta ieviešana. Domāju, ka gads būs grūts bet veiksmīgs," tā intervijā nedēļu pirms jaunā mācību gada sākuma raidījumā Monopols atzīst Ventspils 2. vidusskolas skolotājs Oļegs Mihailovs, kurš ir saņēmis apbalvojumu "Gada uzņēmējdarbības skolotājs".

"Domāju, ka daudzi skolēni, skolotāji un vecāki gaida ar prieku 1.septembri, lai klātienē satiktos pēc attālinātajām mācībām pavasarī. Mēs izturējām to laiku, bet daži vecāki teica - kad jūs sāksies mācīties normāli," bilst Oļegs Mihailovs.

Runājot par skolotāja darba prestižu, Oļegs Mihailovs atzīst, ka pašiem skolotājiem vajag paaugstināt savu prestižu un savas profesijas prestižu.

"Es esmu lepns, ka esmu skolotājs," tā Oļegs Mihailovs.

Arī viņa mamma ir bijusi skolotāja.

"Mana mamma bija vēstures skolotāja, varbūt tāpēc arī es esmu vēsturnieks pēc pirmās specialitātes. Vajag cienīt savu profesiju, strādāt kvalitatīvi un varbūt atdeves ir vairāk, nekā vari paņemt," vērtē Oļegs Mihailovs.

Ventspils 2.vidusskola, kur stradā Oļegs Mihailovs, bija mazākumtautību skola, turpmāk tajā mācībās notiks latviešu valodā.

"Nebija viegli, bet skolotāji apzinās to vajadzību. Mēs dzīvojam Latvijā, un skolēniem ir jāzina latviešu valoda," atzīst skolotājs.

Oļegs arī izstāsta paša pieredzes stāstu ar latviešu valodas apguvi. Viņš jau 1995.gadā, mācoties augstskolā, nokārtojis valsts eksāmenu latviešu valodā 3.kategorijā un "nolicis valodu malā". Bet tad sācis strādāt Ventspils ekonomiskajā koledžā, kur atklāja arī latviešu mācības latviešu plūsmā. Viņam jautāts, vai ir gatavs mācīt arī latviski. Kāpēc ne!

"Atnāca cilvēki, valodas nesēji, es klausos un saprotu, ka neko nesaprotu. Tāpēc, ka klasiskā latviešu valoda, kas man bija skolā, un reālā valoda ir cita. Saku paldies saviem pirmajiem studentiem, tas bija patiešām grūts laiks. Kā vadīt lekciju: es rakstīju materiālu, kolēģi man pārbaudīja kļūdas, iemācījos no galvas, eju uz nodarbību un sāku strādāt. Man bija tāds līgums ar studentiem: gada laikā es pasniedzu vēsturi vai citu priekšmetu, bet viņi man māca valodu. Pēc gada viņi man teica: Skolotāj, tev, ir septiņnieks! Tad man palīdzēja tas, kā teica kolēģe, tu sāc zināt valodu tikai tad, kad domā tajā valodā. Paldies bērniem, kas man palīdzēja sākt domāt latviski, nevis tulkot un pārtulkot, utt.," atkāj Oļegs Mihailovs.