Gads Latvijas Sabiedriskā medija ombuda amatā. Saruna ar Edmundu Apsalonu

Vai gads Latvijas Sabiedriskā medija ombuda amatā maina cilvēku un viņa skatu uz to, kāda ir mediju loma sabiedrībā? Par to Monopolā sarunājamies ar Edmundu Apsalonu.

Bieži tā nenotiek, ka raidījumā kāds viesis atgriežas salīdzinoši īsā laikā, bet šoreiz šķiet, ka šādai satikšanās reizei ir jēga, jo mazliet vairāk nekā pirms gada Edmunds Apsalons viesojās pie Ingus Ulmaņa kā cilvēks, kurš nupat bija apstiprināts par Latvijas sabiedrisko mediju ombudu. Vai šīs sarunas viesis jau ir cits Edmunds Apsalons, raugām noskaidrot sarunā, vai pirmās sajūtas par to, kas ir vai nav ombuda pienākumi, ir mainījušās, vai mūsu viesa zināšanas konstruktīvajā komunikācijā ir atradušas pielietojumu jaunajā amatā aizvadītā gada laikā? Un, protams, mēģinām ieskatīties nākotnē, aprunājoties par sabiedriskā medija lomu, par sabiedrības un arī komunikācijas izmaiņām, kā arī par to, vai mediji joprojām ir ceturtā vara. 

Ja tā ļoti vienkāršoti paskatītos, par ko lielākoties ir sūdzības, kas ienāk no sabiedrības ombudam?  Vai tās ir par nevēlamu vārdu izskanēšanu ēterā vai par kādiem sīkumiem, vai tomēr par lielām lietām - par objektivitātes trūkumu, piemēram, vai kāpēc ir tāds vai citāds viesis uzaicināts? 

Edmunds Apsalons: Par visu to. Man reiz viens žurnālists jautāja, cik no iesniegumiem ir pamatoti? Mana atbilde bija: visi iesniegumi ir pamatoti. Ja cilvēks raksta šādu iesniegumu, tam ir kāds pamats, un ombuda uzdevums ir saprast šo pamatojumu un izvērtēt, cik pamatoti tas ir, bet visi iesniegumi ir pamatoti. 

Es arī visu laiku

cenšos saprast to iesniegumu būtību un esmu nonācis līdz atziņai, ka praktiski visu iesniegumu pamatā ir uztveres atšķirības, jo tas, kā mēs uztveram medija saturu, tas ir atkarīgs no mūsu iepriekšējās pieredzes, mūsu zināšanām, mūsu pārliecībām, vērtību priekšstatiem, un šādā nozīmē mūsu uztverē vienmēr ir biogrāfiska. 

Tā kā biogrāfijas mums ir atšķirīgas, tad vienu un to pašu mediju saturu mēs varam arī ļoti atšķirīgi uztvert, un, saņemot kādu iesniegumu, man ir jāsaprot, kāpēc tas cilvēks šo mediju satura vienību ir uztvēris varbūt savādāk, nekā šī satura vienības veidotāji to bija iecerējuši jeb bija domājuši, kā to uztvers.

Biogrāfiskā puse dažreiz rada arī man pārsteigumus, kāpēc tas tiek uztverts tieši šādā veidā.

Bet ir jāņem vērā arī otrs mūsu uztveres faktors, un tā ir mūsu motivācija, jo mēs bieži vien kaut ko saprotam noteiktā veidā tāpēc, ka mēs gribam tā to saprast, ka mūsu gribai saprast ir kaut kāds konkrēts mērķis, kāpēc mēs vēlamies saprast to tieši tā un ne savādāk. 

Nesaprotot tā iesniedzēja motivāciju, ir grūti saprast viņa viņa pretenzijas. 

Tā ir atziņa, pie kuras esmu nonācis, ka man ir rūpīgi jāskatās gan uz iesniedzēja biogrāfisko pusi, uz viņa zināšanām, izpratnēm, tai skaitā arī to, ko sauc par medijpratību, bet medijpratību tādā sašaurinātākā veidā kā izpratne par to, ko medijs dara, kā viņš to dara. Un pats svarīgākais jautājums - kāpēc viņš to dara? Tas atkal ir motivācijas jautājums, jo ļoti daudz ir pārpratumu.

Vispār pārpratumi ir komunikācijas normālforma. Mēs komunikācijā virzāmies no pārpratuma uz pārpratumu, un tas nav nekas slikts. Mēs biežāk pārprotam cits citu, tāpēc man ir uzmanīgi jāskatās, kāpēc iesniedzējs to ir sapratis atšķirīgi no medija, un vai ir kāda specifiska motivācija. Dažreiz mēs pārprotam tāpēc, ka mēs gribam pārprasti, mēs cenšamies saskatīt kaut ko tāpēc, ka šajā brīdī to saskatīt mums ir izdevīgi. Līdz ar to ļoti būtiska mana darba daļa ir tikt skaidrībā ar pašiem iesniegumiem, kas viņus strukturē.

Raidījumā skan:

1. Dropkick Murphys - "Rose Tattoo"
2. Bruce Springsteen - "Nightshift"
3. Scooter, Paul Elstak, Joost - "Luv U More"