Guntars Godiņš ir dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs, kas dzejā ienāca 70. gadu otrajā pusē, pieder pie tā sauktās Klāva Elsberga paaudzes, kas skarbi un ironiski attiecās pret padomju dubultmorāli, veidojot jaunu skatījumu uz dzīves vērtību sistēmu atšķirībā no iepriekšējo paaudžu latviešu dzejniekiem. Viņa dzejā sākotnēji lirisko, nedaudz vēlāk – ironisko, dusmīgo balsi nomaina poētisks vērojums, uzmanības koncentrēšana uz mirkli, sīkajām lietām un klusumu.

Tulkojis un atdzejojis ap 50 darbu, reizē būdams kultūrpolitiķis, kas padziļina literāros sakarus starp latviešu, igauņu, somu un zviedru literatūru. Strādājis diplomātiskajā dienestā, veicot kultūras atašeja pienākumus Igaunijas Republikā. Dzejniekam šogad vien iznākušas četras grāmatas, no kurām pēdējā ir „Sirreālisms igauņu dzejā”. Novembra beigās Guntars Tallinā saņēma Baltijas asamblejas medaļu par savu ieguldījumu Latvijas un Igaunijas sakaru veicināšanā un literāro devumu kultūrā.