Ilona Meija: Barokā patīk pulss, draivs. Ne velti džezmeņi bieži svingo par Baha tēmu

Balsojums, kurš iecēla viņu rektores amatā. Balsojums, kurš saka, ka esi uz pareizā ceļa. Šī vakara viešņa Monopolā - jaunā Latvijas Mūzikas akadēmijas rektore, flautiste, profesore Ilona Meija.

Runājot par Mūzikas akadēmijas nākotni, Ilona Meija norāda, ka tās virzību redz ar virzību uz gaišumu.

„Mūsdienīgu, ar tādu virzību uz gaišumu, uz labu komunikāciju, protams, tāpat arī uz starptautisko sadarbību vērsta akadēmija, bet noteikti akadēmija, kura apzinās sevi kā tādu latviskās identitātēs pamatakmeni, ja tā var teikt, jo bieži vien mēs aizraujamies tikai ar to kā tur un kā tur, bet mēs neapzināmies to, cik forši mēs paši esam, cik bagāti mēs esam,” vērtē Ilona Meija.

Viņa arī uzskata, ka daudz ir jāskaidro sabiedrībai, lai pieaugtu mūziķa statuss.

„Daudz jāstāsta sabiedrībai, cik ilgi mūziķis mācās, tad viņš pērk instrumentus pa savu naudu, tad viņš vai viņa šuj sev tērpus, ņem vēl meistarklases un tad tie instrumenti vēl ir jāremontē, tas viss ir tajā summā, ko tu prasi par to konkrēto, nezinu, stundu vai koncertu, vai meistarklasi, ir iekšā. Tad cilvēks - ā, ka tu man tagad tā izstāsti, kas zem tā cipara slēpjas, tad es sapratu. Runa jau nav par to ciparu, bet varbūt arī par to statusu, kā mēs sabiedrībā to redzam,” norāda Ilona Meija.

„Man jau liktos, ka visi instrumenti praktiski grib līdzināties cilvēka balsij. Tai skaitā arī flauta. Es nepiekristu tiem, kuri teiktu, ka flauta ir tāds putniņu instruments vai kādus trillerīšus un kaut ko viegli. Protams, var arī tā, bet flauta var būt arī pietiekami dramatiska,” par savu instrumentu bilst Ilona Meija.

Viņu uzrunā baroka mūzika, bet kas mūsdienu cilvēku aizrauj barokālajā sajūtā?

„Barokā man patīk tas, ka principā gandrīz visu nosaka harmoniskais plāns. Tas instrumentālistiem vispār ir ļoti veselīgi. Par to maz runā, mums parasti māca to vienu rindiņu un mēs neskatāmies, kas ir pa vertikāli. Bet barokā tu netiec cauri, ja nesaprotu, ka tas kungs ir tā harmonija. Izejot no tā, veidosies arī tavas rindiņas reljefs,” atzīst Ilona Meija. Un otra lieta, kas man barokā patīk, ir pulss, tāds draivs, tas ritums. Ne velti jau to pašu Bahu arī bieži ņem džezmeņi un svingo par Baha tēmu.”

Bet šobrīd, vēl dažas nedēļas pirms jaunā mācību gada sākuma Ilona Meija bauda atvaļinājumu un atzīst, ka atpūtas laikā paspējusi izgulēties, palasīt grāmatas un arī apciemot draugus, ar kuriem parasti sazinās un norunā, tad jau satiksimies. Tagad šīs satikšanās ir izdevušās.

Ilona Meija ir talantīga flautiste, profesore, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Pūšaminstrumentu katedras vadītāja un JVLMA Senāta priekšsēdētāja. Šā gada 19. jūnijā ievēlēta par JVLMA rektori, kļūstot par akadēmijas vēsturē pirmo sievieti šajā amatā. 

Ilonas mūzikas ceļš aizsācies Limbažu mūzikas skolā, turpinoties gan Latvijā, gan ārzemēs. 16 gadus bijusi valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" flautu grupas koncertmeistare. 2015. gadā saņēmusi Lielo mūzikas balvu par izcilu darbu kameransamblī, savukārt 2020. gadā – JVLMA Gada balvu mācībspēkam.

Raidījumā skan:

1. Nina Simone. "Lilac Wine"
2. Eva Cassidy. "Autumn Leaves"
3. Nora Bumbiere. "Ķiršu lietus"