Ja tava vecmāmiņa saka, ka būsi ģenerālis, tad tā arī notiks… Līdz šai pakāpei vēl ir laiks, tamdēļ šobrīd Monopolā tiekamies ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majoru, Zemessardzes štāba virsnieku un militāro analītiķi Jāni Slaidiņu.

"Ja krieviem būtu sanācis tas, ko gribēja Ukrainā, pasaulē būtu citāda situācija," uzskata Jānis Slaidiņš. "Ja Ukraiana būtu kritusi, nezinu, kā būtu tālāk izvērtušās Krievijas darbības."

"Ļoti grūti kaut kas prognozēt," domājot par notikumu attīstību Ukrainā, atzīst Jānis Slaidiņš. "Viegli nebūs, krieviem nav atpakaļceļa, viņiem tikai viens virziens. Viņš neteiks, mēs ejam prom, tad visu salabosim un dzīvosim kā draugi. Nebūs tā.

Smagas dienas gaida priekšā, upuri [būs], Ukrainai vēl būs pietiekami daudz jāmaksā, bet galu galā labais uzvarēs to ļauno. Tu nevari cīnīties pret visu progresīvo pasauli. Tā ir pirmā pazīme, kā tā impērija sabruks, bet kas būs pēc tam, to es gan negribētu tagad domāt, kā izvērsīsies tālāk, kad tas lielais milzis sāk jukt un brukt. Ko viņš vēl var paraut līdzi un kādu šmuci vēl var sataisīt pa pasauli."

Jānim Slaidiņam par profesijas izvēli galva ilgi nebija jālauza. Jau no mazotnes bija skaidrs, par ko kļūs, arī militārā literatūra bija viena no pirmajām lietām, ko Jānis sācis lasīt.

Pirms teju 30 gadiem viņš iestājies Zemessardzē. Taču Nacionālajos bruņotajos spēkos Jānis ir aptuveni 20 gadus. Tagad viņa ikdienas darba pienākumi saistīti ar politikas un militāro analīzi. Lielākā daļa uzmanības tiek veltīta karadarbībai Ukrainā, darbdienu vakaros Jāni var redzēt TV24, komentējot aktuālos notikumus un kara gaitu. Pagājušajā gadā izdota arī Jāņa Slaidina grāmata “No Krimas līdz Marinkai”.

Paralēli dienestam bruņotajos spēkos Jānis Slaidiņš 17 gadus ir nodarbojies ar hokeju un pētījis militāro vēsturi, konkrētāk – Otro pasaules karu un latviešu leģionu.

Pagājušā gada nogalē Jānis Slaidiņš iecelts par Viestura ordeņa virsnieku.