Kā atrast savu īpašo vietu Latvijas pavāru topā? Par to raidījumā Monopols saruna ar atzinību guvušo un savu viedokli par pavārmākslā svarīgo neslēpjošo Inu Poliščenko.

Šoreiz pamaisīsimies garšas pasaulē vai pamaisīsimies pa virtuvi. Tā maģija, kāpēc kādam izdodas ēdienu pārvērst par garšas piedzīvojumu, tā vienmēr ir īpaša. Tāpēc kopā ar lielisku pavadoni ielūkojamies dažādās ar garšas pasauli saistītās teritorijās, jo sarunas viešņa Ina Poliščenko ir sevi pārbaudījusi dažādos amatos un dažādās virtuvēs. Kā atrast savu vietu Latvijas pavārmākslas ainavā un kā sajust to, kas tiešām ir tavs lielais aicinājums? 

Tev patīk iet zālē pie klientiem?

Ina Poliščenko: Man patīk. Man patīk gatavot gan uzkodas, gan pamatēdienus, gan desertus, gan dalīties ar zināšanām. Tas ir daudz vienam cilvēkam. Bet kas tad īsti es esmu? Esmu uzdevusi sev šo jautājumu. Es teiktu - labs nozares profesionālis, zinošs, kurš spēj pielāgoties jebkurā situācijā un būt labs līderis, un nodzēst ugunsgrēkus. Ja vajag, es cepšu, ja vajag, es līmēšu kūku, ja vajag, es mazgāšu pannu. 

Ja tevi šobrīd iemestu azerbaidžāņu virtuvē, tu tiktu galā?

Ina Poliščenko: Protams, esmu tikai par jaunām zināšanām. Es esmu pati arī meklējusi restorānus, kur kur braukt mācīties. Jaunībā es biju tā, kura ierauga, ka Latvijā viesosies tāds un tāds šefpavārs no Zviedrijas vai Norvēģijas, vai Dānijas, kas pieteicās palīgā par vēdera tiesu, jo man bija svarīgi mācīties no labākajiem. Ja tu esi labs profesionālis, darbs būs visur. Es esmu suši pamēģinājusi, es esmu gatava visam. Tās ir jaunas garšas.

Ir kaut kas, ko tu pati neēd?

Ina Poliščenko: Papriku es neēdu. Es arī neesmu īsti tāds suši fans. Tā nebūs mana virtuve, un tur es nelienu. Vienu reizi es uztaisīju, sapratu - man nav jādara viss.

Raidījumā skan:

1.  Viktors Buntovskis – Dārznieks”
2. Atvara – „Ēnā”
3. Aija Andrejeva – „Blēņas”