Kas ir svarīgāk – par kustību runāt vai iekustināt? Saruna ar Ievu Ceplišu

Kas ir svarīgāk – par kustību runāt vai iekustināt? Vai noskriet 107 kilometrus no Rīgas līdz Valmierai var arī parasts cilvēks? Monopolā saruna ar raidieraksta "Ultraspēks" vadītāju Ievu Ceplišu.

Šoreiz saruna par kustību, par ceļu, par bezgalīgiem treniņiem un visu, kas aizvedis raidījuma viešņu līdz finišam 107 kilometru skrējienā Rīga - Valmiera, aizvedis līdz raidierakstam "Ultraspēks", kā arī sadarbībai ar Tomu Grēviņu viņa maratonu sērijās, kas veltīti pēdējo gadu labdarības maratoniem "Dod pieci!".

Kas tad ir svarīgāk - bezgalīgie treniņi vai sacensību skrējieni, motivācija vai pareizs ekipējums? Vai ir pareizie un nepareizie skrējēji un vai skriešana tiešām var būt hobijs? Laikā, kad Rīgā, Doma laukumā, jau pamazām iekārtojas labdarības maratona "Dod pieci!" stikla studija, kurā no 12. līdz 18. decembrim daudz tiks runāts par to, ka esam viena no mazkustīgākajām nācijām Eiropā, un vākti līdzekļi bērnu un jauniešu ar neiroloģiskiem kustību traucējumiem rehabilitācijai, aprunājamies ar raidieraksta "Ultraspēks" vadītāju Ievu Ceplišu. 

Uz sarunu Latvijas Radio Ieva nav skrējusi, lai piedalītos viņas pašas veidotāja raidierakstā "Ultraspēks", daudzi dalībnieki atskrien.

Jautāta par treniņiem šobrīd, Ieva atklāj, ka ir mierīgāks porsms, bet jau sākusi gatavoties nākamai sezonai, tāpēc nedēļā ir kādi četri skriešanas treniņi, divas vingrošanas un viena peldēšana. Ir ko darīt katru dienu, bet nedrīkst aizmirst par atpūtu arī.

Kad skriešanas treniņš nesagādā gandarījumu?

"Tikai tad, ja es tomēr paklausu savam slinkumam vai nogurumam un neizeju skriet," atzīst Ieva Cepliša.

Raidījumā skan: 

1. Shipsea – „Siltā gaismā”
2. Imagine Dragons – „Whatever it Takes”
3. Queen – „Don’t stop me now”