Pirms pievērsties kinonozarei, Alise strādājusi reklāmas un mārketinga jomā. Filmu producente Alise Ģelze kompāniju „White Picture” izveidoja tāpēc, ka vēlējās strādāt Eiropas mērogā un iznest Latvijas filmas pasaulē.

Sarkanā paklāja valdzinājums Alisei gan nozīmē maz – viņa nekad nav gribējusi būt režisore vai aktrise. Producente gan, uz to viņa ir gājusi apzināti. Tagad ar kompāniju „White Picture” jau daudzus gadus uz Kannām, Berlīni un citiem kinofestivāliem ved mūsu filmas, kā arī veido kontaktus ar citu valstu kolēģiem - dārgajā mākslas nozarē Eiropā jau daudzus gadus populāri ir kopražojumi. Alise ir producējusi filmas „Seržanta Lapiņa atgriešanās”, „Mammu, es tevi mīlu”, „Es esmu šeit”, „Paradīze 89”, „Oļegs”, „Suņi nevalkā bikses” u.c.

Bet mājās Alise ir mīļa sieva vīram Salvim un mamma dēliem Gustam un Paulim.

Stāstot par savu darbu un to, kā top kopražojuma filmas, Alise Ģelze atzīst, ka tas ļauj domāt plašāk un citreiz pat neiespējamos augstumos, un salīdzina, ka filma ir kā pica, kur katra valsts, ienāk ar savu finansējumu, paņem savu gabaliņu, bet sadarbība - kā laulība.

"Es kā galvenais producents skatos, cik katram tas picas gabaliņš pietiek vai nepietiek. Pienākas. Bet tam ir arī savas blaknes. Kopprodukcija paredz, ka es fiziski šo naudu neredzu, to redz mani partneri," atklāj Alise Ģelze. "Vispār kino veidošana kaut kādā veidā ir savienība, ko es varētu pielīdzināt laulībai visās frontēs,

sākot manas attiecības ar režisoru ir kaut kādā ziņā laulība, manas attiecības ar šiem producentiem, ko es iesaistu projektos, ir kā laulība, jo tas uzticības kredīts, ko iedod viens otram, ir liels. Tas ceļš, ko mēs ejam kopā, ir ļoti garš un sarežģīts. Un tur nu vairs viens no otra neko nevar noslēpt.

Kāpēc es runāju par uzticību, jo kopproducentiem es uzticu rīkoties ar savu filmu viņu valstī pilnīgi patvaļīgi pēc saviem ieskatiem."

Ir bijuši vairāki gadījumi arī, kur šīs "kāzas" ir izjukušas. Un tam pamatā ir vairāki aspekti.

Alise arī sarunā apstiprina ievadā minēto, ka viņu neinteresē sarkanie paklāji, jo pašai nepatīk fotografēties, filmēties, nepatīk īpaša uzmanība. Patīk, ka darbu vērtē pēc padarītā. Un nekad nav bijusi doma kļūt par aktrisi.