Banānu var apēst un taisīt saldas kūkas, bet mūsu šī vakara viesim ir cita ideja, to var piepūst, iemest upē un ceļot. Par filmas un viņa paša ceļojumu saruna ar filmu režisoru Kristapu Brīzi.
Ar filmu "Banāns upē" Kristaps Brīze debitējis pilnmetrāžas kino.
"Tu nekad nezini, kā ir skriet maratonu, pirms tu to neesi noskrējis. Tu vari iepriekš it kā plānot, jo iepriekš biju taisījis īsfilmiņas, un tas bija tāds sprintiņš. Tad pirms maratona tev liekas, tu esi visu izplānojis un domā, zini, kā būs, un tad tas lielais maratons, un tad īstenībā ir pavisam citādāk," darbu pie pilnmetrāžas filmas rakstoru Kristaps Brīze. "Tomēr ir diezgan saspringtas filmēšanas daudzas stundas, cilvēki visi grib to foršo rezultātu un ir arī tāda iekšēja spriedze. Līdz ar to
sapratu, ka svarīga ne vienmēr ir tā milzīgā vīzija, bet svarīgas ir tās sajūtas uz laukuma. Tas ļoti ietekmē rezultātu."
Kristapa dzīvē ir bijis daudz sakritību, kas ietekmējušas viņa dzīvi. Viņš ir arī piedzīvojis "Maximas" traģēdiju 2013. gadā. Kristaps veiksmīgi izkļuva no veikala, tomēr kaut kas iekšā sagruva un viņš devās prom no Latvijas uz Dāniju.
"Es varētu to raksturot kā kaut kādu izkāpšanu no purva. Tas varbūt tā ļoti radikāli, bet ir tā, ka tās ikdienas rūpes un raizes, un pienākumi, un atbildība, tik ļoti tas slānis sabiezēja, ka tev liekas, ka tu vairs no viņa nekādi nevari izrauties ārā. Tad ir jānotiek dzīvē kaut kam lielam," vērtē Kristaps Brīze. "Manā gadījumā tā bijis sastapšanās ar nāvi, kad es sapratu, ka tam sabiezējumam jau īsti nav nozīmes, ka tu esi pats radījis to konstrukciju. Īstenībā jau, ja tu gribi ļoti kaut ko darīt, tad tu vienkārši dari to.
Un sastājās kārtis, liktenis, augstākais īstajās pozīcijās, un es varēju realizēt un apvienot gan savu sapņu īstenošana, gan rūpes par ģimeni, gan izglītošanos."
Ikdienā arvien saistīts ar Dāniju.
Sarunā Kristaps iepazīstina arī ar savu jauno ieceri.
"Līdz šim man bija ļoti nedroši tas viss, un es nezināju, vai to vispār publiski vajadzētu apspriest. Ok, spļaušu ārā. Ir tāds gadījums, ka Liepājā dzīvoja sieviete, iespējams, manā rajonā, kura bija pirmā sieviete, kas apceļoja pasauli ar velosipēdu. Tas bija 19. gadsimta beigās. Ir tāda Anna Kopčovska. Par viņu ir uzrakstītas trīs grāmatas, ir arī Amerikā uzvestas izrādes, bet neviens vēl nav uztaisījis filmu par viņu. Man šķiet, ka tas būtu interesants stāsts - par šo sievieti uztaisīt spēlfilmu," ar savu ieceri iepazīstina Kristaps Brīze.
Kristaps Brīze savulaik studējis audiovizuālo mākslu Tallinas Universitātes Baltijas filmu un mediju skolā, savukārt kinorežiju apguvis Latvijas Kultūras akadēmijā pie Pētera Krilova. Piedalījies savas sievas Ievas Ozoliņas filmu “Mans tēvs baņķieris” un “Dotais lielums - mana māte” veidošānā, savukārt no šī gada septembra visos kinoteātros Latvijā skatāma režisora debijas filma “Banāns upē”, kurai Kristaps ir gan režisors, gan scenārija autors.
Raidījumā skan:
- Smiltenes pūtēju orķestris. "Man dimantu nav", filmas "Banāna upē" galvenā tēma
- Līvi. "Kurzeme" no albuma "Kurzemei saules ceļš"
- Filips Glāss. "Koyaanisqatsi" kontrobasam un arfai
- Līvi. "Metāla sirds" no albuma "Kurzemei saules ceļš"
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X