Arturs Maskats ir viens no spilgtākajiem mūsdienu latviešu komponistiem, kurš debitēja 20.gadsimta astoņdesmitajos gados. Viņa skaņdarbus raksturo intensīva muzikālā domāšana un domas ekspresivitāte. Ārpus Latvijas Artura Maskata darbi skanējuši Lietuvā, Igaunijā, Austrijā, Itālijā, Lielbritānijā, ASV. Komponists ir četrkārtējs „Lielās Mūzikas balvas” ieguvējs, Latvijas teātru gada balvas „Spēlmaņu nakts” vairākkārtējs laureāts un nominants. Piecpadsmit gadus Arturs Maskats bijis Dailes teātra Muzikālās daļas vadītājs un šajā laikā sacerējis mūziku gandrīz simts iestudējumiem. No 1996. līdz 2013. gadam Arturs Maskats bijis Latvijas Nacionālās operas un baleta mākslinieciskais vadītājs.

Artura Maskata pirmās operas «Valentīna» pasaules pirmizrāde notika 2014. gadā, bet šajā pavasarī notika operas «Valentīna» pirmizrāde Operetes teātrī Sonoras Vaices režijā. Komponists atzīst: „Katrs priekšnesums, katrs jauns mākslas darbs un radošā izpausme ir lēciens nezināmajā.”

Kā tu kā komponists saproti, sajūti, kas ir labs klausītājs?

Arturs Maskats: Labs klausītājs varbūt ir tāds, pirmkārt, būtu labi, ja viņš mīlētu mūziku vispār. Ir svarīgi, ka cilvēks ietver atkal atvērtu dvēseli un ar grib kaut ko tur saņemt. Kādreiz es redzu, ka cilvēks ir atnācis tikai tāpēc, lai kaut ko kritizētu. Bet vislabākais klausītājs ir tas, kas nāk un vienkārši gaida, un viņš mīl mūziku, viņš grib redzēt un dzirdēt, kas tagad te notiks. Un to klausītāju mēs nedrīkstam pievilt, uz tiem klausītājiem mēs strādājām.

Un lai man nestāsta, ka kāds tur kaut ko ražo tikai kaut kādam iekšējam pulciņam vai savām ambīcijām, vai kaut kam. Mēs strādājam klausītājam, ja mēs nestrādājam klausītājiem, tad mums vispār nav nekādas jēgas.