Daudzsēriju filma „Emīlija. Latvijas preses karaliene” septiņās sērijās ir stāsts  par starpkaru Latvijas preses karalieni – „Jaunāko ziņu” un „Atpūtas” izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu. Viena no spēlfilmu sēriju režisorēm ir Kristīne Želve.

Pati par sevi Kristīne teic, ka viņa ir režisore, kura raksta.

"Kaut kā tā tai dzīvē ir sanācis. Rakstīšana man nāk līdzi jau no bērnības, es vienmēr esmu bijis tas cilvēks, kuram patīk rakstīt arī skolas sacerējums. Es atceros, ka skolotāja teica, ka nākošā stundā sacerējums, visa klase tā - oooo, es - o, cik forši, varēs rakstīt!" atklāj Kristīne Želve.

"Tā rakstīšana, man ir tāds viens no tiem talantiem vai talantiņiem, bet tā ir sanācis, ka režija ir mana profesija. Kā es smejos, ka par režisoriem kļūst cilvēki, kuriem ir dažādi talanti un dažādas intereses, un režija ir tā lieta, kur to visu tu vari apvienot vienā profesijā, gan interesi par literatūru, gan interesi par mākslu, kino, teātri, dzīvi galu galā," atzīst Kristīne Želve.

Sarunā Kristīne Želve min, ka ir arī rakstījusi dienasgrāmatas. Ir darījusi to pusaudzes gados, kad daudzas draudzenes rakstījušas, bet arī kritiskākos dzīves brīžos, kad nav tik labi klājies, Kristīne ir rakstījusi dienasgrāmatu.

"Tad man tā dienasgrāmata ir bijusi arī kā tāda terapija, kurā visu izsūdzies un izžēlojies, bet tās tiešām ir rakstītas tādos brīžos un tad pēc tam es viņus vienkārši iznīcinu, kad tas brīdis ir pāri. Es saprotu, ka tas ir kaut kas tāds ļoti personisks. Tā ir terapija. Arī psihoterapijā mēs neierakstām sarunas un neatskaņojam, jo tas ir kaut kas tāds, ko kas paliek pašam," uzskata Kristīne Želve.

Tajā pašā laikā viņas filmu varoņu dienasgrāmatas ir avots, kur smelties informāciju un iedvesmu. Tādas bijušas Mērijas Grīnbergas dienasgrāmatas, tādas ir Mildas Palēvičas dienasgrāmatas, kuras nesen izdevis apgāds "Neptuns".

"Reizēm tās dienasgrāmatas ir tāda ļoti nopietna vēsturiska liecība. Šobrīd, kad lasu Mildas Palēvičas dienasgrāmatas un arī tas pats bija ar Mērijas Grīnbergas dienasgrāmatām, kas arī tagad ir publicētas. Tu lasi un tur ir skaidrs, to neviens rakstnieks vai scenārists nevar izdomāt un to var tikai piedzīvot, jo tā dzīve reizēm ir sirreālāka par jebkuru fantāziju," atzīst Kristīne Želve.

"Šobrīd ir pašā sākumposmā divas filmas - viena ir par pirmo sievieti, latviešu filozofi Mildu Palēviču, kas bija pirmā Sorbonā izglītotā filozofe. Protams, padomju laikā ne viņas izglītība, ne viņas zināšanas nebija vajadzīgas. Tas ir projekts kopā ar divām māsām, viņas mazmazmeitām, no kurām viena - Māra Bite - darbojas producēšanā. Tas varētu būt interesants, mazliet cits skatupunkts," atklāj Kristīne Želve.

Viņa ir studējusi kinomākslu un kultūras menedžmentu, ilgi strādājusi Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijā, ir filmu, scenāriju, izstāžu un stāstu krājuma autore. Kristīnes Želves romāna „Grosvaldi” centrā ir Latvijas vēsturē nozīmīga ģimene – Grosvaldi – un viņu gaitas turpat simt gadu garumā. Romāns izvirzīts Latvijas Sabiedrisko mediju gada balvai „Kilograms kultūras”.