"Tumšos, mitros pagrabos, tagad arī aukstumā un salā..." Tā savu sižetu par notikumiem Ukrainā piesaka mūsu šī vakara viesa filmētais sižets. Ar atklātu un drosmīgu skatījumu par notikumiem pasaulē saruna ar Latvijas TV operatoru Ingu Graudiņu.

Kas mudina doties uz Ukrainu? Ingus Graudiņš atzīst, ka daudzi viņam jautājuši, kas mudināja braukt uz valsti, kur notiek karš un pastāv iespēja, ka var arī iet bojā. Kur prāts doties!

"Savā ziņā arī ambīcijas. Gribas kaut vērtīgu izdarīt šajā dzīvē, šajā arodā," atzīst Ingus Graudiņš. "Filmējot katru dienu Saeimā, Ministru kabinetā tās dienas paiet rutīnā. Finālā, kad būs laiks, kad sirmums būs noklājis visu galvu un atcerēties, ko esi dzīvē izdarījis, nebūs īsti stāsts par... Ir interesantas lietas arī Saeimā un Rīgas domē, bet šis notikums Ukrainā paliks vairāk atmiņā.

Tās ir savā ziņā ambīcijas izdarīt kaut vairāk, kaut ko paliekošu, ko citi nevar izdarīt. Ne kurš katrs ir gatavs braukt.

Arī televīzijā ir bijušas sarunas, arī operatori teikuši, ka nebrauks."

Karš ir iemācījis strādāt ekstremālos kara apstākļos, veidojas cits skatījums. Stāstot par darbu Ukrainā, Ingus Graudiņš atzīst, ka ļoti bieži tas notiek ekspromtom. 

"Esot tur, uz vietas, bieži tiek meklēts risinājums. Izbraucot no Latvijas, tu nevari saplānot visu. Tur notiek karš, tu nevari saplānot visu darbību, visus sižetus, notikumus. Ir aptuvens plāns, bieži ar Gintu Amoliņu braucam, viņam galvā ir dators, viss jau saprogrammēts, salikts, idejas. Bieži ir idejas, bet tālāk tā realizācija ir uz vietas," stāsta Ingus Graudiņš.

Kuru no pasaules personībām vēlētos satikt un filmēt?

"Šobrīd intervēt?

Mēs izmisīgi cenšamies dabūt rokā Zelenski. Viņš ir neaizsniedzams. Viņu es labprāt vēlētos intervēt, piedalīties intervijā, filmēt interviju ar Volodimiru Zelenski. Man liekas, viņš ir interesants, harizmātisks, ņemot vērā viņa pieredzi, sākot no komiķa laikiem,

tagad arī laikam kādā kanālā iet seriāls "Tautas kalps", tur tāds jauns, pilnīgi nesalīdzināmi, kāds viņš tagad ir nobriedis, cits skatiens - nest cauri gada griezumā šo karu, šī atbildība," analizē Ingus Graudiņš.

Bet atskatoties vēsturē, ja būtu tāda iespēja, viņš gribēt filmēt interviju ar Staļinu.

"Atliekot malā zvērības, ko paveicis, bet to, kā viņš ir izcīnījis vietu un nonācis pie varas, un noturējies, tas ir Staļins," atklāj Ingus Graudiņš. "intervēt viņu būtu grūti, jo viņš bijis švaks runātājs, nav bijis orators." 

Savulaik Ingus kā operators darbojies Latgales reģionālajā televīzijā, bet kopš 2007.gada strādā Latvijas TV Ziņu dienestā. Viņš ir viens no tiem, kuru nebiedē filmēšana bīstamos apstākļos un “karstajos” punktos, piemēram, Ukrainā.

Ingus veidojis arī tādas dokumentālās filmas kā “Frontes bērni: nolaupītie sapņi” un “Donbass: dzīvības apskāviens”. Arī nākotnē viņš labprāt pievērstos dokumentālo filmu veidošanai.

"Dokumentālais kino ir kaut kas plašāks, kur vari izvērsties, izpausties. Ja šāda opcija pastāvētu, pievērstos šādam formātam - dokumentālajam kino," atzīst Ingus Graudiņš.

Par televīzijas operatora darbu, pašaizliedzību un drosmi, dokumentējot karu Ukrainā, pagājušajā gadā Ingus apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī saņēmis Latvijas Žurnālistu asociācijas Izcilības balvu.

Vai vasara nesīs uzvaru karā?

"Optimistiski varam cerēt.

Es šaubos, vai šī uzvara tik ātri pienāks, jo krievu karaspēks un Putins..., es baidos, ka tas var eskalēties neprātā, jo viņš var savā zaudētāja agonijā sākt plosīties riktīgi

- ja nav man, tad nav arī jums. Par to es baidos, ka viņš var visu arsenālu vērst pret Ukrainu," vērtē Ingus Graudiņš.