Šovakar par mākoņiem, kurus rada cilvēks. Tie kļuvuši tik lieli, ka arī Monopols vēlas tur iekāpt un sarunā pašūpotīes tā miglainajā nākotnē. Mūsu viesis - Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes asociētais profesors, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra vadošais kvantu šifrēšanas inženieris Leo Trukšāns.

Līdztekus akadēmiskajam darbam Leo Trukšāns piedalījies vairākos IT ieviešanas un attīstības projektos. Tāpēc jautājums - kāds ir tavs ieteikums Latvijai, lai viņa atrastu patiesu mērķi, kam sekot, un veidotu mūsu rokrakstu un reizē būtu tik atšķirīgs, ka tas būtu kā pienesums visai pasaulei?

Leo Trukšāns: Par to pārticību... Es domāju, ka nevajadzētu nospraust sev mērķi tikai pārticību. Kas man liekas vienmēr, kāpēc mēs tik daudz jomās tomēr esam pasaulē lielus sasniegumus sasnieguši, kaut vai, teiksim, tas pats pieminētais Andris Ambainis kvantu skaitļošanā, citi. Es domāju, ka tas ir kaut kur sakņojas mūsu tautai raksturīgā darba tikumā. Un es drīzāk redzu, ka mūsu nākotne būtu joprojām kopt mūsu senču tradīcijas, joprojām atcerēties, kas mēs esam, dziedāt koros tai skaitā. Un caur to, kādi mēs esam, kas mēs esam, mēs varēsim gan tās tehnoloģijas attīstīt vēl un vēl, gan arīdzan tā valsts mums būtu tāda, kādu mēs to gribam. 

Viens piemērs: es šad tad iesaistos arī Terminoloģijas komisijas darbā, un studentiem pieprasu, lai tie IT terminus lieto latviešu valodā, kas nav tik acīmredzami, tur tomēr tas žargons, visi tie rūteri un "sviči" un tā tālāk, bet es saku - nē, virzes komutators un tā tālāk ļoti savtīgā nolūkā - es vienkārši gribu, lai mani bērni un bērnubērni dzīvo latviskā Latvijā.

Raidījumā skan:

  1. Smokie. "Living Next Door To Alice"
  2. Edgars Liepiņš. "Upē naktī pīles kliedz"
  3. Jumprava. "Pilsēta"