Uzņēmēja, restorāna „Lapsas māja” saimniece Liene Zemīte jau no bērnības apzinājusies savu lielo aizraušanos ar ēdienu gatavošanu un jo īpaši – ar kūkām un saldumiem. Turoties pie šīs sajūtas, Liene ar lielu mērķtiecību gājusi uz priekšu, izzinot virtuves noslēpumus, atklājot jaunas receptes un smeļoties vērtīgu pieredzi it visur, kur gatavoja. Tā, pamazām mazie sapņi kļuvuši arvien lielāki un pats galvenais – arī sasniedzami. Aiz katra sapņa stāv liels gribasspēks, neatlaidība un atbalsts no mīļajiem. Tagad Liene apkopojusi savas visu laiku labākās kūku receptes grāmatā „101 Lapsas kūka”,  lai nodotu mantojumā savas zināšanas, pieredzi un garšas izjūtu tālāk plašumā.

Ja cilvēks slikti jūtas, parasti nekas garšīgs nesanāk. Kad ir kaut kādas problēmas vai kreņķi, kā jūs tiekat ar tām galā, lai neieceptu kūkā?

Liene Zemīte: Jā, es daudz esmu mācījusies pēdējā laikā, kā tikt galā ar varbūt sliktu garastāvokli, ar kādām neveiksmēm. Es vienkārši neļauju tām ienākt, nepieļauju, ka viņas varētu ienākt manī. Es viņas notveru jau kaut kur pusceļā un tad vienkārši nelaižu tālāk. 

Bet tā ir taisnība,

nevar gatavot tad, ja ir slikts garastāvoklis vai ir kaut kādas dusmas, vai kaut kāds naids, vai kaut kas. Nu nesanāks, nesanāks, tās kūkas to jūt. Protams, ir, es teiktu, jūtīgākas un mazāk jūtīgas. Piemēram, šokolāde. Viņa reaģē ļoti ātri un šokolādei nepatīk, ka ir... Ēdot šokolādi, tu paliec laimīgs, vairāk smejies, vairāk smaidi. Un jā, šokolāde ir īpaši kaprīza. Tā kā pie šokolādes nevajag ķerties tad, kad nav nav labs garastāvoklis.

Pirmās kūkas Liene cepusi jau 10 gadu vecumā, lai iepriecinātu savu vecmāmiņu, kad viņa atbrauca ciemos. Bet pirmā profesija, par kuru viņa kā meitene domājusi, bijusi zobārste, bet pēc tam izlēmusi, kad izaugs, būs 5. trolejbusa vadītāja.

"Es esmu eksperimentētāja. Man patīk eksperimentēt, mēģināt. Un es domāju, ka tur tālu nav jāmeklē. Man tētis bija zinātņu doktors ķīmijā, un viņš bija nu, viņš ķīmiķoja visu laiku. Tas laikam man ir no viņa iedzimts," vērtē Liene Zemīte.

Bet receptes rodas daudz un dažādos veidos.

"Viens veids ir tāds, ka šķirstu pavārgrāmatas. Es ļoti bieži nopērku arī citās valodās žurnālu, kur es redzu, ka man patīk tās bildes. Man nevajag to recepti, man vajag tikai izskatu. Vai "Pinterest" mums ir arī tagad pieejams, kur ļoti skaistas bildes var atrast. Es iedvesmojos no tām, es uzķeru kaut kādu domu no tās fotogrāfijas, un tad es eksperimentēju.

Bet tas ir viens veids, tas nenotiek vienmēr tā," atklāj Liene Zemīte.

"Citreiz ir tā, ka es aizbraucu uz ārzemēm, piemēram, kā kādā restorānā ir kāds garšīgs deserts vai kūka, vai ēdiens. Es viņu pagaršoju, labi, tur man tās garšas saliekas kopā, un tad es sāku domāt - ā, es varētu tam pievienoto to un to, un tad es mājās to gatavoju. Piemēram, Ungārijā, kad mēs bijām pie manas draudzenītes, es pagaršoju plūmju lavandas ievārījumu. Es nebiju līdz tam neko tādu ēdusi. Man garšoja. Un pēc šī ceļojuma man radās gan plūmju - lavandas trifele, gan arī plūmju - lavandas kūka, kura arī, protams, ir recepšu grāmatā."

Raidījumā skan:

  1. Anda un Kaspars Zemīši un Renārs Kaupers. "Viegli"
  2. Jānis Aišpurs. "Un tieši tas"
  3. Kaspars Dimiters. "Mana neveiksminiece"
  4. Renārs Kaupers. "Ar tevi lasīju kastaņus"