Līkumojam starp laikmetiem un krustpunktiem kopā ar Arni Krauzi

Mēs Latvijas Radio svinam savi simtgadi! Šoreiz saruna Monopolā līkumos starp laikmetiem un krustpunktiem, kuros labi orientējas klausītāju iemīļotais un erudītais žurnālists Arnis Krauze.

Arnis Krauze ir žurnālists, kuru iemīļojuši gan radio, gan televīzijas cilvēki. Šī saruna met lokus pa laikmetiem un krustpunktiem, jo tas ir tas, ko Arnis Krauze jau kādu laiku dara Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā". Ne tikai sarunājas ar mūsu valstī nozīmīgiem cilvēkiem, bet iegulda pamatīgu darbu, rakņājoties pa Latvijas Radio fonotēku, meklējot sarunām īpašus papildinājumus. Šoreiz šādus papildinājumus ne tikai no Latvijas Radio fonotēkas Arnis ir sagādājis muzikālā formātā.

Vai žurnālista  avots ir nogurdinošs un vai idejas jauniem raidījumiem un sižetiem atrodamas arī esot lauku mājās Liezeres pusē? Vai žurnālisti šobrīd veido Latvijas vēstures pierakstu nākotnes cilvēkiem, par to saruna ar Arni Krauzi. 

Latvijas Radio simtgadē Arnis novēl vēl vairāk jaunu un ar aizrautību strādājošu cilvēku Radio mājas gaiteņos.

"Man liekas šeit ir izcila sinerģija - tas, ko es šodien ieraugu, nākot uz studiju, pie lifta satieku Gunāru Jākobsonu, 60 gadu dzīve Latvijas Radio, varbūt pat vairāk, un es redzu ļoti daudz jaunos, kas ir multimedijos, kas šobrīd ir pie skaņu pults. Te ir tas miks starp pieredzi, vēsturi un nākamību," atzīst Arnis Krauze.

Bet runājot par lauku darbiem, Arnis bilst, ka varbūt skan dīvaini, bet viņam patīk ravēt.

"Es varbūt dzīvē neesmu izteikti pedantisks, ka visam jābūt izcilā kārtībā, bet, ja es pieķeros dobei, tad viņai aiz manis jābūt tādai, ka aiz manis nepaliek neviena zālīte, neviena saknīte. Esmu piefiksējis, ka man tā ir, nesaukšu to par meditāciju, brīdī, kad esmu četrrāpus, tiešām koncentrējos uz to, ko redzu acu priekšā, nedomāju par ziņām, nedomāju par pasaules trakumiem, nedomāju par Trampu. Tas lieliski atslēdz," stāsta Arnis Krauze. "Agrāk arī radio stiepu vagas galā un klausījos kādus raidījumus. Bet tas troksnis laikam mūsu ikdienā pēdējā laikā ir tik liels, ka tās divas stundas lauku klusuma ir ļoti noderīgas."

Šis rudens ir piepildīts ar darbiem pilsētā, tāpēc kādu laiku nav nācies būt Liezeres mājās, kur gaida dobes, lai stādītu ziemas ķiplokus un sīpolus.

Savukārt pēdējā laikā no ikdienas palīdz atslēgties mūzika, kas skan Latvijas Radio 3 "Klasika". 

"Laikam kaut kāds vecums tuvojas vai briedums.

Tieši pēdējos mēnešus esmu piefiksējis, ka vakarā pēc darba un pēc visiem dienas  trokšņiem  ieslēdzu radio, Latvijas Radio 3. Vēlams, lai tur neviens nerunā. Man pat nav svarīgi, tieši kādā mūzika tur skan, bet tā mūzika, kas skan Latvijas Radio 3, tā ne gluži nomierina, bet liek vienkārši skatīties pa logu, kaut vai 10-15 minūtes atpūsties no dienas," bilst Arnis Krauze. "Teikšu godīgi, agrāk Latvijas Radio 3 neklausījos, vai reti, vai braucot mašīnā. Tagad piefiksēju, ka man tā ir gandrīz vajadzība, ieslēgt Latvijas Radio 3."

Raidījumā skan:

1. REO, Margarita Vilcāne – "Soļi smiltīs"
2. Raimonds Pauls, Jānis Peters – "Kaist pīlādzis sniegā" (izp. Gundars Grasbergs)
3. Udis Stabulnieks – "Dziesma par rulli" (izp. Zigurds Neimanis)