Šovakar Monopolā vārdi krājas krāšņās buntēs un skaistās notīs, jo raidījumā viesojas ziedu salona īpašniece, floriste, mūziķe un ģitārspēles pasniedzēja Lūcija Sičevska.

Sarunas takas sazarojas starp ziediem, uzņēmību, mūziku un krāsām. Un ne velti, jo Lūciju Sičevsku ir grūti nepamanīt, gan viņu pašu un viņas dziesmas kādā dziesminieku satikšanās reizē, gan viņas izveidoto "Bunti" Limbažos - to visu ir grūti nepamanīt. Kur rodas drosme būt pašai, kā atrast kārtējo izaicinājumu un kā nevienu darbu nevērtēt par zemu - par to sarunā, kuras laikā izskan arī Lūcijas radītas dziesmas.

Cilvēki, kuri meklē informāciju par Lūciju internetā, sastop arī vārdu vilkapuķe. Kas ir vilkapuķe un vai tas ir arvien aktuāls vārds?

Lūcija Šičevska: Vilkapuķei manā pasaulē ir daudzas nozīmes. Viena no tām "wolfflower" ir angļu valodā  un tās ir lupīnas. Lupīnas, kā mēs zinām, ir ļoti skaistas puķes. Invazīvs augs... Bet cilvēki jau neklausa, viņi tāpat tās stāda savos dārzos. Es arī šogad kā reiz tiku pie vilkapuķēm.

Tas ir arī salikums no vilka un no puķēm, jo vilki ir tādi dzīvnieki, kurus ir grūti droši vien pieradināt. Cirkā mēs viņus neredzam. Tur viņi neuzstājās. Tādi ar dažādām teiksmām apvīti. Nu, puķe ir, man liekas, tā ir mana būtība. Dažreiz domāju, kāda jēga ir no puķēm vispār pasaulē? Un tad es domāju: cilvēki jau viņām piedod kaut kādu nozīmi - ārstniecības augs vai smukumam audzēsim. Bet puķei vienīgais uzdevums ir ziedēt un būt skaistai.

Bet Vilkapuķe ir arī Lūcijas Sičevskas vārds mūzikā.

Lūcija Šičevska: Es sapratu, ka uz skatuves man ir vajadzīgs cits vārds, jo ar Lūciju es īsti nevaru uz skatuves sadzīvot, jo man liekas, tas ir tāds pārāk gaišs vārds. Es negribu būt..., pārāk piesātināts, pārāk gaišs. Man man ļoti daudz riebīgas lietas ko teikt, es to visu gribu izstāstīt, un tāpēc tas neiet kopā ar Lūciju.

 

Raidījumā skan:

  1. Lūcija Sičevska (Vilkapuķe) – "Pamira Kalni"
  2. St Levića – "Pieradini mani"
  3. Lūcija Sičevska (Vilkapuķe) – "Cukurs"