Anna Heinrihsone ir viena no ievērojamākajām Latvijas laikmetīgajām scenogrāfēm un kostīmu māksliniecēm ar starptautisku pieredzi. Kopš 1995. gada radījusi dekorācijas un kostīmus vairāk nekā 90 teātra izrādēm Latvijā, Igaunijā un Krievijā. Paralēli scenogrāfijai regulāri rīko personālizstādes un piedalās glezniecības grupu izstādēs. Spilgti un oriģināli tēli ir raksturīgi viņas sižetiskajai glezniecībai.

"Man pašai iekšēji ir tāda dīvaina attieksme pret to, ko es daru," raksturojot savas trīs nodarbes - glezniecību, scenogrāfiju kostīmu veidošanu, atzīst Anna Heinrihsone. "Tad, kad es ļoti daudz strādāju teātrī, man vienmēr likās, ka es esmu vairāk gleznotāja. Tagad, kad esmu nolēmusi vairāk pievērsties glezniecībai, man liekas, ka es esmu varbūt vairāk scenogrāfe un kostīmu māksliniece.

Bet laikam šīs lietas īsti nevar atdalīt, jo arī, kad es strādāju teātrī, es vispirms domāju no gleznieciskā viedokļa, kā tas izskatīsies, tikai tad par to praktisko, kā tas viss sakārtosies kā apģērbs vai kā dekorācija."

Annas vecāki ir mākslinieki Helēna un Ivars Heinrihsoni, tāpēc Anna teic, ka no pašas bērnības nav zinājusi, ka ir vēl kādas citas iespējas, kā iet mākslas ceļu. Bērnībā viņai šķitis, ka pasaulē ir tikai divas profesijas – skolotāji un mākslinieki. Par savu hobiju māksliniece sauc vērošanu. Viņa var stundām sēdēt un vērot, piemēram, kā mainās gaisma krēslojot. Saunagā dzīvojot, pēcpusdienās jāaiziet līdz jūrai, jo, kad vējš izpūš galvu, viss šķiet daudz vienkāršāk.

"Droši vien jāsaka, ka glezniecība ir vairāk asinīs," bilst Anna Heinrihsone.

"Vispār mans dzīves ritms ir tāds, ka es paralēli daru vismaz septiņus projektus vienlaicīgi, un man tas kaut kādā veidā palīdz uzdzīt tādu asumu. Es esmu iemācījusies pārslēgties no viena projekta uz otru, un tas man pietrūkst tagad, ka nav šī pārslēgšanās tik lielā mērā iespējama," turpina māksliniece.

Jā, es vairākas izrādes esmu taisījusi vienlaicīgi. Tas droši vien nav labi, bet es to esmu darījusi. Jāsaka, ka glezniecībai tomēr nepieciešama tāda lielāka galvā tīrība un brīvāks emocionālais laukums, ka tu glezno. Tā koncentrācija ir milzīga.

Strādājot teātrī, zīmējot kostīmus, es varu paralēli klausīties radio. Kad es domāju, protams, tā arī koncentrēšanās, bet pēc tam aiziet ļoti daudz tāda amatnieciska darba, zīmējot kostīmu skices, vai taisot maketu. Gleznojot esi visu laiku tādā saasinātā attiecībā pret to laukumu, jo jebkura tava kustība atstāj pēdas uz audekla vai uz papīra. To ir ļoti grūti aprakstīt, tā ir liela koncentrēšanās."

Anna Heinrihsone teātra pasaulē ir pazīstama kā kostīmu māksliniece ar īpatnēju stilu, kur vieni no iezīmēm ir spilgti tēli, kas atklājas savstarpējās attiecībās un darbībā. Māksliniece jau 25 gadus veido kostīmus un scenogrāfiju izrādēm Latvijas teātros. Veidojusi kostīmus režisoru iestudējumiem Maskavas Dailes teātrī, skatuves darbiem Novosibirskas Operas un baleta teātrī, kā arī teātrī Vanemuine Tartu. 2000. un 2012. gadā viņa saņēmusi Latvijas teātra Spēlmaņu nakts balvu kā Gada kostīmu māksliniece.

 Anna, sarīkojusi jau vairāk kā 10 personālizstādes Rīgā, Cēsīs un Liepājā. 

Viena no Annas mīļākajām vietām ir sporta zāle, bet skriet un peldēt gan nepatīk. Viņas aizraušanās ir augi, un no dažādiem ceļojumiem viņa cenšas kādu no tiem atvest mājās.