Kad runa ir par Latviju, mūsu šī vakara viesis zīmē valsts karti, par kuras nemainību atbildam mēs visi, veidojot saikni ar pagātni un nākotni. Monopolā - vēsturnieks, Olaines Vēstures un mākslas muzeja vecākais speciālists Māris Ribickis.

"Man ar vēsturi nav bijušas attiecības kopš dzimšanas. Tās parādījās tikai 9. klasē. laikam visbiežāk atbildētais jautājums ir, kā es sāku savu vēsturnieka karjeru. Tas ir pateicoties vienai grāmatai. To es arī mācu jauniešiem," atklāj Māris Ribickis. "7.-8. klasē man bija nesekmīga atzīme vēsturē, pateicoties tam, ka īsu brīdi mājās pazuda internets, ieraudzīju liela izmēra grāmatu ar nosaukumu "Dvēseļu putenis". Tajā spītīgajā pusaudžu vecumā man parādījās jautājums - kā no dvēselēm var būt putenis. Sāku lasīt un, ņemot vērā, ka tur ir stāsts par manu vienaudzi tajā laikā, 16 gadus veco Artūru, tajā vakarā es apstājos pie 126. lappuses. Tas bija sākums manam ceļam uz vēstures izpēti."

Viņš arī atzīst, ka vēsturi var atdzīvināt dažādos veidos. Nevis vienkārši izstāstīt, bet parādīt praktiskā veidā, lai būtu interesantāk un labāk paliktu atmiņā. Tagad pats dodas uz savu skolu un māca jauniešus, stāsta par sarežģītām tēmām. Grāmata iedeva "restartu".

"Skolotāji par to tikai priecājas, jo viņiem šķita, ka tas ir bezcerīgs gadījums un vēsture tas būs iemesls, lai sauktu uz direktora kabinetu, tad viens vakars visu maina," atzīst Māris Ribickis

Viņš arī atklāj, ka gribējis kļūt par policistu. Tikai sagadīšanās pēc aizgāja mācīties vēsturi. Tā ļoti patika, bet bija domāta kā vaļasprieks vairāk. Gribēja iestāties Policijas akadēmijā, bet iestājeksāmenos salauza roku. 

Mūsdienu pasaulē politiķi izmanto ar "greizu skatījumu" savās interesēs. Vai vēsture mainās un nākotnē tā vairs nebūs tāda?

"Vēsturi mainīt nevar. Vēsture, ja nokļūst nepareizās rokās, tā kļūst par manipulējamu, es pat teiktu ieroci. Vēsturi var pasniegt dažādi. Es strādājot ar jaunatni, cenšos vēsturi pasniegt interaktīvi (..) Bet vēsturi vari pasniegt ļaunprātīgos nolūkos, lai musinātu kādu. Tā jau būs propaganda. Pietiek izmainīt atsevišķus faktus un tas sagriež pilnīgi savādāku kontekstu," atzīst Māris Ribickis."Man pašam ir bijis tā, ka brūk virsū cilvēki, kad stāstu par atsevišķām lietām, ko latvieši darīja Pilsoņu kara laikā Krievijā. Tā ir patiesība, un patiesība ne vienmēr ir patīkama. Var izsaukt negatīvu reakciju, gan sagrozot faktus, gan stāstot patiesību un pārāk emocionalizējot.

(..) Vēsturi var parādīt dažādos veidos, galvenais ir mērķis, ko gribi sasniegt. 

Vēstures entuziasts un viens no zināmākajiem latviešu strēlnieku pētniekiem Māris Ribickis ir dzimis Rīgā, taču uzaudzis Olainē, kur arī beidzis Olaines 1.vidusskolu. Interese par vēsturi Mārim radusies brīdī, kad izlasījis romānu Aleksandra Grīna romānu “Dvēseļu putenis”. Skolas laikā vēsture gan Mārim ne visai padevās, tomēr pēc vidusskolas beigšanas viņš sācis studēt vēsturi Latvijas Universitātē, un šobrīd savu bagātīgo zināšanu klāstu nodod arī citiem.

Caur interesantiem stāstiem, nodarbībām, ekskursijām Māris spēj interesi par vēsturi radīt ne vienā vien cilvēkā. Kā piemēru var minēt Māra rīkotos izdzīvošanas piedzīvojumus "Latviešu strēlnieki Ķemeru purvos".

Tomēr, vēsture nav vienīgā joma, kurā Mārim izdevies sevi pierādīt - saņēmis diplomu arī Enerģētikas un elektrotehnikas jomā.

Savu brīvo laiku Māris labprāt pavada laukos, prom no pilsētas kņadas. Ļoti iemīļojis arī makšķerēšanu.

Savukārt ar Olaines muzeja krājumu Māris Ribickis iepazīstina raidījumā Vietu lietas Latvijā: