Man ir viss, un nekā vairāk nevajag! Šis ir tieši tāds dzīves modelis, kāds manai būtībai ir visatbilstošākais. Galvenais, lai tomāti būtu aplaistīti. Monopola viesis šovakar modes mākslinieks Dāvids (Romans Andrejevs).
Savulaik populārā “Dāvidšova” vadītājs, latviešu modes mākslinieks un tērpu dizainers Dāvids dalījies ar neskaitāmiem modes padomiem TV3 raidījumā “Modes skrējiens”. Dāvida tērpi gan teātrī, gan modes skatēs vienmēr priecējuši ar perfektu šuvumu un drosmīgu krāsu gammu.
2023. gadā Latvijas sabiedrībai piedāvāja jaunu šovu “Žetons par uzdrīkstēšanos”, kurā dažādi sabiedrībā zināmi cilvēki atklāja vēl iepriekš nedzirdētus faktus par sevi.
Pēdējos gados Dāvids nopietni pievērsies saimniekošanai – iekopis dārzu, siltumnīcā audzē gandrīz tūkstoti tomātu, gurķu un paprikas stādu. Modes mākslinieka ikdiena dārzā un siltumnīcā aktīvi tiek atspoguļota viņa Instagram profilā.
Tu varētu būt viens no tūkstoša tajā nozīmē, ka tu jau bērnībā gribēji atšķirties, vai tā ir frizūra, vai apģērbs. Bet tur ir jābūt lielam talantam, lai iestātos tajā dzīves skolā, bet vēl lielākam, lai to izturētu.
Dāvids: Nezinu. Nē, es domāju, ka tas ir sava veida autisms. Tāpēc, kad tagad tikai tagad, man ir 59 gadi... (..) Bet ir tā, ka īsti riktīgs es neesmu, protams. Tagad, atskatoties atpakaļ, man viens tuvs cilvēks teica, ka viņa pirmo reizi mani bija ieraudzījusi, satikusi, man bija toreiz 14 gadu un man esot bijuši zaļi kāju nagi. Es tagad tā padomāju, es ieraudzītu džekiņu 14 gados ar zaļiem kāju nagiem, pat tagadējā laikā es teiktu - tur laikam kaut kas...
Bet tu taču pats saki: dzīvo, lai atšķirtos un tur ir kaut kāda zināma loma tam, ka tu centies ar šo atšķirīgo tomēr arī meklēt sevi, izaicināt sevi un tādā veidā iemācīt sev kaut ko.
Dāvids: Nē, vairāk es domāju, ka pusi mūža no tā cietu, ka esmu savādāks. Un es neko sev nevarēju padarīt. Tagad es saku - tā ir kaut kāda veida saslimšana, nu nav īsti ar riktīgi smadzenēm. Tagad tam neviens vairs nepievērš uzmanību. Bet padomju laikos, ka visiem bija jābūt absolūti vienādiem, jāstaigā vienādās drēbēs, viss pārējais, es vienkārši nevarēju, mani tracināja. Es, protams, apzinājos sekas, ka es dabūšu pa muti, ka mani sitīs. Mani no videnes slēdza ārā trīs reizes.
Kaut kāda iekšējā brīvība un dabiskums, man šķiet, ir tas, ko tu esi meklējis, vai nu dabīgā, vai nedabīgā veidā.
Dāvids: Es meklējis noteikti viņu neesmu, tad man visa dzīve ir sagandēta.
Bet tas, kur tu esi, varbūt ir pateicoties tam, ka tev bija tie zaļie nagi?
Dāvids: Nē, to jau es arī teicu par to runāšanu, piemēram, ka man bija drausmīga mute un es nekontrolēju, tā mute pati runā. Nē, pilnīgi reāli, ka man piezvanīji un uzrunāji uz raidījumu, tu teici, ka tev patīk mana valoda. Es vienkārši dēļ tās mutes savā laikā..., mani slēdza ārā no skolas, un tad es ar to sāku pelnīt naudu. Pilnīgi reāli - i radio rīta programmas vadot kopā ar Egilu Zariņu, i televīzijā un vēl kaut kur. Man pat sleja bija "Dienā", kas tajā laikā bija lielākais laikraksts Latvijā. Man ir bijuši tik daudz projektu. Nu labi, tie uzstādījumi bijuši dažādi.
Tagad jau var pateikt, tik sens laiks ir pagājis. Piemēram, "Dāvidšovā" bija strikti noteikts, kādam man ir jābūt. Tie rāmji bija diezgan bezkaunīgi, labi, ka bija grimētāja, daudzi neredzēja, ka es sarkstu, kad es prasu tādas briesmas. Atkal "Dienā" bija tā, ka tur bija jābūt tādai sajūtai, ka viena blondīne intervē otru, ka man man galvā, izņemot biezpienu, nav pilnīgi nekā cita. Un pavelkās cilvēki uz tādām lietām.
Runājot par savu darbu modes jomā, Dāvids atklāj, ka pēdējais lielais projekts bijis pirms pāris gadiem, kad izveidojis visu konceptu apģērbam, formas tērpiem "Pasažieru vilcienam"/ "Vivi". Šad tad neatsaka arī uzšūt kaut ko arī tuviem cilvēkiem.
Arī nākamajā dzīvē Dāvids gribētu būs cilvēks, vesels, bagāts. Gribētu satikt atkal savu ģimeni, gribētu atkal satikt daudzus tuvus cilvēkus, kas tagad ir apkārt. Gribētu ar viņiem dzīvot mūžīgi.
Raidījumā skan:
- Miķelis Gruzītis. "Līgo vakars"
- Elza Radziņa. Balāde no filmas "Klāvs - Mārtiņa dēls" (muz. R. Pauls)
- Harry Styles. "Sign of the Times"
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Fein ka tomātus audzē. Arī PēterGabriēls- mitējies kompōnēt, rušināj dārzu. Bet JurKarlsōns pat ravē, galvā kompōnēdams, simfōniski pat.
Visai pārdzīvoju kad dzirdu kādus sevi daudzinām par pagāniem, agnostikiem vtml. Iedomājies- visi dzīro uz šodienas milzu «Titānika», tas grimst, daži ērmi rāpjās kauKādās glābējLaivās, tajās jau sēd kādi kas tev dārgi, teixim~ bērni sauc: "Vecā-kī, vecā-kī! Steidzat šurp! Lūdzam!"
Jūs: "Muļķa bērni! Laivas ir nevajdzīx izgudrojums, kuģis negrimst, teōrij par iespēju noslīkt ir žīdu pasakas, ūdens nespēj nekam kaitēt. Mums ir viss, cūkas šnjukurs, dzīve sit augstu vilni, Heijā!"
Būs mirkls kad laivas aizbraux, kuģis= Nogrims.
Es saprot kapēc Kristus raudāj par Jeruzālemi. Tieš tā šodien jāraud par tuvajiem: "Cilvē-kī, cilvē-kī! Kaut jūs Zinnātu!..."
Tencinu par sarunu! Lai Dies jūs uzrunnā, apgaismō, izglābj & vada!
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X