"Ja būtu pieejami lieli finansiāli resursi, es noteikti mēģinātu atrast mehānismus, lai pētniecībā iesaistītu vienkāršos cilvēkus, pēc iespējas vairāk cilvēkus. Lai katrs cilvēks labā nozīmē eksperimentētu ar sevi. Savā ziņā Valsts iedzīvotāju genoma datubāze tas ir. Tie nebūs ārsti, tie nebūs gudrīši, kas pateiks, kā cilvēkam dzīvot. Tikai cilvēks pats, eksperimentējot ar sevi," vērtē pētnieks Jānis Kloviņš raidījumā Monopols.

"Līdz ar to, es gribētu atrast mehānismu, kā cilvēks katrs ieinteresējas par savu veselību, saprot, ka viņš ar līdzdalību, gan ziedojot dažādus paraugus, gan ievērojot ļoti vienkāršas procedūras, bet to visu reģistrējot, spētu atnest gan sev, gan visai sabiedrībai labumu. Tas būtu mega veselības projekts, ko gribētu realizēt."

Jānis Kloviņš ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors un Molekulārās bioloģijas profesors Latvijas Universitātē. Viņš veicis pētījumus cilvēka ģenētikā un G proteīnu saistīto receptoru funkciju noskaidrošanā, daļēji veicot šos pētījumus kā pētnieks Upsalas Universitātes Neirozinātņu institūtā. Pēc atgriešanās Latvijā viņš nodibināja savu grupu Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā un 2005. gadā izveidoja Latvijas Genoma centru. Zinātnieks ir vadījis Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes izveidi, realizējis daudzus pētniecības projektus un ir vairāk nekā 70 starptautiski citējamu publikāciju autors. Šobrīd profesors un viņa zinātnieku komanda palīdz radīt vakcīnu pret Covid-19. Zinātnieku laboratorijā tiek izstrādātas arī pilnīgi jaunas smago slimību ārstēšanas metodes.

To, ka viņš vēlētos būt zinātnieks, Jānis Kloviņš zinājis jau kādā 7. vai 8. klasē.

"Tad man vēl likās interesants arī izmeklētāja darbs. Īpaši bioloģija likās, ka varētu būt aicinājums. Nevajag domāt, ka es uzreiz mērķtiecīgi visu darīju, lai tā notiktu. Lietas atnāca pašas no sevis. Es noteikti nemācījos bioloģiju vairāk, es biju diezgan slinks uz mācīšanos. (..) Es nebiju no tiem, kas īpaši rāvās uz skolu, ne tāpēc, ka man nepatika mācīties, kaut kāds stress, kas pusaudzim ir komunikācijā ar citiem," atminas Jānis Kloviņš.

Ieguvumi zinātnieka darbā - pazūd ikdienišķums un ir dažādība.

Katra diena atnes kaut ko jaunu un interesantu.

"Bet zinātne kā process ir daudz pilns arī ar nejaušībām," atzīst  Jānis Kloviņš. Bet kā mīnusu zinātniskajā darbā viņš min to, ka finansējums parasti ir uz konkursa bāzes, tāpēc vienmēr būs situācija, ka īsti nejūties pārliecināts par nākotni, par garantijām.