Artura Krūzkopa kontā ir četras „Spēlmaņu nakts” balvas. Viena kā labākajam jaunajam skatuves māksliniekam, divas – kā labākajam aktierim otrā plāna lomā. Un nu – Gada aktieris – par Latvijas Nacionālā teātra iestudējumā „Ričards. Nekā personīga” atveidoto Ričarda lomu.

"Pašā sākumā..., tāds laikam es esmu, mazliet mulstu vienmēr dzirdot šādus labus vārdus. Bet, protams, sirdi tas silda," par iegūto "Spēlmaņu nakts balvu bilst Arturs Krūzkops.

Jūtīgs un dzīvesgudrs, Arturs ir uzticams režisora sabiedrotais ceļā uz mērķi, jo teātris viņa dzīvē spēlē milzīgu lomu. Pēdējie gadi ļāvuši Arturam pārliecinoši iekļūt starp savas paaudzes līderiem, viņa aktierdarbu raksturo profesionāls dziļums, spēja aizraut un vest sev līdzi. Viņš ir bijis Nacionālā teātra aktieris kopš 2004. gada, bet Dailes teātra aktieris – kopš 2023. gada.

"Pēdējā laikā dzīvoju labās sājūtās," neslēpj aktieris. "Joprojām dzīvojos starp divām burvīgām ēkām - viena atrodas Valdemāra ielā, Latvijas Nacionālais teātris, otra - Brīvības ielā, Dailes teātris. Un abos teātros tagad man ir izrādes, un tad es tā staigāju no viena uz otru. Tā ar abām kājām šobrīd esmu Dailes teātrī un un jutos ļoti labi."

Kad pieņēmis lēmumu aiziet no Nacionālā teātra, nedēļu bijis brīvmākslinieks un pēc, tam, kad pievienojies Dailes teātrim, dzirdējis izteikumus - nodevējs.

"Es tiešām biju pieņēmis lēmumu, ka vairs kaut kā emocionāli nevarēju palikt Latvijas Nacionālajā teātrī un es pieņēmu šo lēmumu - aiziet no teātra," atklāj Arturs Krūzkops. "(..)  Es nedēļu nodzīvoju mājās un pēc nedēļas man piezvanīja Juris Žagars, aizgājām, satikāmies ar viņu un Viesturu Kairišu, parunājām, sapratām, ka mēs tuvāko nākotni kaut kā līdzīgi redzam un ka mums visiem būtu interesanti pastrādāt kopā."

Ja būtu Alvis Hermanis piezvanījis, tā būtu grūta izvēle.

Režisora Viestura Kairiša Dailes teātrī iestudētā fantāzija „Spīdolas nakts” par Raiņa attiecībām ar paša radītajiem literārajiem tēliem un sabiedrību aktualizē jautājumu par vēsturiskas personības un tās pausto ideju pārvērtēšanu mūsdienās. Iestudējumā Raiņa loma uzticēta Arturam Krūzkopam.

Un būt aktieriem Arturam Krūzkopam sagādā kaifu.

"Būt aktierim. Spēlēt izrādēs. Tas man sagādā kaifu. Es varu stundām domāt par lomu, kā stundām, dienām, mēnešiem un strādāt no rīta līdz vakaram. Man tas sagādā kaifu, un es to nevarētu izdarīt, ja man tas nesagādātu prieku. Redz un ar vokālu tā nav, mēģināt to noti paņemt, nē. Nav. Katram savs," vērtē Arturs Krūzkops.

Viņš sevi dēvē par nedziedošo aktieri, par ko nesūdzas. Akadēmijā gan mācījies pie Anitas Garančas un eksāmenu nolicis uz 10.

"Bet man nesagādā dziedāšanu tādu kaifu, lai tajā ieguldītu darbu tik daudz, lai es pats nekaunētos no tā, kā es dziedu. Un tiešām, un es nejūtos slikti, atzīst Arturs Krūzkops.