Biedrības „Dzīvnieku brīvība" rīkotais izaicinājums „Neapēd zemeslodi” piedāvāja iespēju 2020.gadu uzsākt ar dabai draudzīgu apņemšanos un izmēģināt vienu mēnesi ēst veselīgāk un videi draudzīgāk, samazinot dzīvnieku produktu patēriņu uzturā. Bet, protams, ar vienu mēnesi nekas nav līdzēts, tāpēc biedrības „Dzīvnieku brīvība” pārstāve un kampaņas „Neapēd zemeslodi” vadītāja Ulrika Skakovska aicina par to domāt ikdienā. Viņa uzskata, ka „mūsu pārtikas produktu izvēles ir iemācītas, ne dabiskas un pašsaprotamas. Īstenībā visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, un tādai vajadzētu būt arī mūsu attieksmei pret tiem”.

Ulrika uzskata, ka ikviena cilvēka rīcība un izvēle ir svarīga.

“Izaicinājumā „Neapēd zemeslodi” piedalījās 8000 cilvēku Latvijā. Ja katrs no tiem 8000 domātu, ai, tas jau nekas nav, tad arī nekas nebūtu, bet beigu beigās 8000 kopā jau sanāk diezgan liela ietekme,” vērtē Ulrika.

“Mēs rēķinājām par dzīvniekiem, ka mēs izglābjam ar šo izaicinājumu gadā 60000 dzīvniekus, un tas ir pat tāds ļoti kautrs aprēķins, jo tas ir neieskaitot jūras dzīvniekus, neieskaitot cilvēks, kas samazina savu produktu patēriņu, jo to grūti izmērīt. Tā, kā tie jau ir 60000 dzīvnieku. Tas ir kaut kas.”

Bet, ja kāds vēlas jau nopietnāk darboties, Ulrika iesaka iesaistīties nevalstiskās organizācijas.

“Dzīvnieku mīle esmu bijusi no agras bērnības,” sevi raksturo Ulrika.

Lai arī viņa nāk no Rīgas, bet ģimenei ir arī lauki, kur bija paliela saimniecība.

“Mums bija gotiņas, zirdziņi, vistiņas, sunīši un tā tālāk. Un tieši tur es, pirmkārt, iepazinu visus šos dzīvniekus, es saredzēju viņus kā savus draugus. Es par viņiem visiem pārdzīvoju. Tur es arī saredzēju to, ka viņiem ir visa emociju gamma, sākot no prieka, bēdām, sāpēm, mātes instinktiem, vecāku instinktiem, kas ir arī mums, cilvēkiem, raksturīga,” stāsta Ulrika.

“Tur es arī kaut kā ievēroju, ka es neredzu lielu starpību starp suni un cūku, man šķiet, ka tie ir dzīvnieki. Bet diemžēl kaut kā sanāca tā, ka daži dzīvnieki tomēr ir vienlīdzīgāki par citiem, un, piemēram, ja par kaut kādiem sunīšiem, kad viņi nomirst, mēs raudam, tad kāda cita dzīvnieka nāve ir tā kā plānota. Un man kā bērnam to bija kaut kā grūti saprast. Mums bija arī cūciņas, un tad man bija pirmā atklāsme, ka tā cūciņa, mans draugs, nonāk uz mana galda un tas man bija kaut kāds šoks,” turpina Ulrika.

Ulrika uzskata, ka arī ēdot varam izdarīt izvēles, kas ir dabai draudzīgākas un ne tik draudzīgas. Neskaitāmi pētījumi norāda, ka tieši dzīvnieku valsts produktu ražošana ir videi daudz nedraudzīgāka, patērē daudz vairāk resursu, gan zemes, gan ūdens, gan veic daudz lielāku piesārņojumu nekā ekvivalentus augu valsts produktus saražojot.