Kopš agras bērnības Diāna bija ļoti sportiska meitene. Viņa pievērsās skriešanai, trenējās volejbolā, ar labiem panākumiem spēlēja basketbolu. Viņa trenējas sešas dienas nedēļā pa 4-6 stundām dienā.

Arī šobrīd Diāna Dadzīte ir Vācijā, Trīrē, kur gatavojas paralimpiskajām spēlēm, kas notiks vasaras beigās Tokijā. Diānai paredzēts startēt 27. un 31. augustā, viņa startēs šķēpa mešanā un diska mešanā.

"Ticība man vēl ir, kaut gan brīžiem, kad lasi kaut kur kaut ko, kas saistīts ar Tokiju, nemaz negribas vērt vaļā, bet teikšu tā - 95%, ka mēs tur būsim," atzīst Diāna Dadzīte.

Diāna stāsta, ka Vācijā ir labāki treniņa apstākļi, bet tajā pašā laikā viņa ļoti ilgojas mājām, pēc savas mazās ģimenes, jo pēdējo reizi Latvijā bijusi pagājušā gada decembrī un nedaudz šogad janvārī.

"Diezgan grūti ir vienmēr šķirties no ģimenes un doties prom gatavoties spēlēm kaut kur ārpus Latvijas, bet, ja citas iespējas nepastāv, tad tas jādara. Un, paldies Dievam, ka mana ģimene mani saprot un atbalsta šinī grūtajā brīdī," atzīst Diāna.

Pēc Tokijas spēlēm Diāna atgriezīsies pavisam Latvijā, tāpēc medaļas, kas ir Vācijā, katrā brauciena reizē ceļo uz mājām. Mīļākā medaļa? 

"Grūti pateikt, jo visās ir kaut kāds stāsts, kā es to sasniedzu un kā es to izdarīju. Domāju, ka diezgan interesanti izstāstīt par katru, bet vismīļākā nu laikam būtu Rio medaļa, jo es tur aizbraucu ar lielu mērķi, nevienam nezinot, un pārsteidzu visus," stāsta Diāna.

"Mēs ar treneri trenējāmies, un viņš zināja, ko es varu, un es zināju, ko es varu, bet nevienam neteicu, ka mans mērķis ir lauzt pasaules rekordu šķēpmešanā, un īsti neviens nezināja, ka es izcīnīšu zelta medaļu tieši šajās spēlēs. Es tiešām strādāju kā zvērs, lai to izdarītu un nestu Latvijas vārdu pasaulē."

Diānai ir arī interesants stāsts, kā viņa pievērsusies vai, pareizāk sakot, ievilināta šķēpmešanā, un to, kā tikusi sava pirmā krēsla šķēpmešanai un kāpēc viņas krēsla "firmas krāsa" ir rozā. 2013. gadā Diāna pirmo reizi pamēģinājusi mest šķēpu, bet jau 2014. gadā Paralimpiskā komiteja viņu pieteikusi sacensībām Itālijā, taču viņa nebija trenējusies un arī nav bijis atbilstoša ratiņkrēsla. 

"Beigās, atbraucot uz Latviju, mēs atradām kaut kur šķūnī stāvējušu krēslu, kas piederēja vienam sportistam. Protams, bija nedaudz sarūsējis. Man man iedeva to krēslu un teica, varbūt varu mēģināt viņu uzfrišināt.

Aizvedu pie viena meistara, es viņam jokojoties saku, tu viņu nokrāso rozā krāsā ar baltām pumpiņām. Nākošā dienā meistars zvana un saka: krēsls ir gatavs. Es atbraucu, un viņš tiešām ir rozā krāsā, paldies dievam, bez baltām pumpiņām. Tagad man ir arī uztaisīts jauns krēsls, jau kādu laiku tas man ir. Rozā tagad ir mana firmas krāsa, un, kad ierauga manu krēslu, visi pretinieki zina, ka esmu klāt.

Tā sākās manas gaitas vieglatlētikā," stāsta Diāna.

Sešpadsmit gadu vecumā Diānai muguras sāpes lika par sevi manīt, un ārsti paziņoja, ka tik aktīvi sportot, kā līdz šim, viņa vairs nedrīkst. Taču Diāna, par spīti ārstu norādījumiem, bez sporta nespēja un sāka nodarboties ar ratiņbasketbolu, jo noteikumi atļauj komandā būt arī daļēji veseliem cilvēkiem. Pirms vairākiem gadiem Diāna cieta autoavārijā Vācijā, un no tā brīža viņa ir ratiņkrēslā. Sportiste ir apguvusi arī lodes grūšanu, diska mešanu un šķēpa mešanu. Diāna piedalījusies 2016. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs, kur, uzstādīja jaunu pasaules rekordu šķēpa mešanā un ieguva arī bronzas medaļu diska mešanā.

Diāna saka: „Mūs nevajag žēlot. Dodiet mums iespējas un mēs tās izmantosim – ja ir piemērota infrastruktūra, inventārs, mēs varam trenēties, iesaistīties un sasniegt izcilus rezultātus.”

Diāna bieži smaida, joko, labi iejūtas pārējo sportistu lokā. Viņa ir cilvēks, kuram ir nosprausts mērķis un uz to tiecas, pārvarot jebkuru mazu vai lielu šķērsli. Viņai interesē literatūra, kas palīdz pilnveidot sevi gan fiziski, gan garīgi.

Viņai ļoti garšo itāļu ēdieni, kā arī pati ļoti labi gatavo. Virtuvē jūtas, kā "zivs ūdenī" un viņai patīk eksperimentēt, bet necep kūkas un cepumus.

Ņemot vērā to, ka lielu laiku gada griezumā Diāna pavada treniņos Vācijā, viņai ir izteikta "vājība" uz Latvijas produktiem.

"Dzīve ir skaista," atzīst Diāna. "Bet vispirms jābūt pozitīvai attieksmei pret to."