Cilvēks, kurš raksta, runā, dzied un reizēm bļauj par aktuālāko Latvijā un pasaulē, un, ja ar to nepietiek, organizē koncertus, kurus dzird un kuriem līdzi dzied visa tauta. Sabiedriski un pilsoniski aktīvais mūziķis Ralfs Eilands.

"25. februārī koncerts "Ukrainas brīvībai". Diemžēl jau otro gadu. Karš vēl nav beidzies, tāpēc ir svarīgi mums sniegt savu atbalstu. Pulksten 12 pēcpusdienā pie Rīgas Kongresu nama. Būs vairāki mūziķi, vairāki vadītāji, būs iespēja ziedot, būs dažādas aktivitātes. Nāciet, nāciet, nāciet! Piedalaties, brauciet no visas Latvijas, būs, manuprāt, pacilājošs pasākums," mudina Ralfs Eilands.

Bet 1. aprīlī notiks pasākums, kurš pagājušajā gadā arī notika un saņēma balvu "Grābeklis" kā pagājušā gada notikums komēdijā "Iizsmej karakuģi Ukrainas brīvībai". Tas būs mūzikas namā "Daile", un tur tiksies visi labākie Latvijas komedianti.

Ralfs organizē akcijas, ir aktīvs, bet jautāts, kāpēc pats nav iesaistījies kādā partijā, ja ir tik sociālpolitiski aktīvs, atbild šādi:

"Es neiestājos politikā, jo es apzinos, ka manam vārdam ir daudz lielāks spēks, ja es nepiederu nevienai partijai. Ja es esmu es - vienkārši Ralfs Eilands, mūziķis, tur komēdijas žanra pārstāvis, aktīvists, vienalga. Ja esmu klāt kādā partijā, tad, manuprāt, manam vārdam tā vērtība uzreiz krītas. Līdz ar to es šobrīd nevaru iztēloties, ka varētu būt, kādā partijā.

Saka - nekad nesaki nekad, bet man šķiet, ka es nekad, tas vienkārši nav iespējams."

Savas mācībās un atklāsmes devusi arī iesaistīšanās improvizācijas teātrī kopā ar Kasparu Breidaku.

"Es atbildēju sev, ka esmu spējīgs uz daudz vairāk, nekā es biju iztēlojies. Vienkārši vajag palaist tās bremzes vaļā un vajag nebaidīties, un rīkoties. Un pirms tās "ballītes" nekad nebūtu iedomājies, ka es varu arī komēdijas šovu taisīt, vai ka es varētu arī kādam žurnālam vai medijiem rakstīt kaut kādas savas pārdomas, rakstus, kas varētu kādam palīdzēt scenāriju rakstīt. Man bija pilnīga pārliecība, ka es vienkārši vai nu dziedu, vai klusēju. Tas bija viens no svarīgākajiem jā, jo bija ļoti grūti sev pārkāpt pāri, bija bail un bija grūti sev noticēt," atklāj Ralfs Eilands.

"Viens no svarīgākajiem nē. Hm? Negribētu teikt, ka tas ir ļoti svarīgs nē, bet es esmu iemācījies pateikt nē, pat arī kaut kādiem pasākumiem, kas man varētu būt arī finansiāli ienesīgi, ja es vienkārši nejūtu, kas tur kaut ko varu dot, vai arī es nejūtu, ka tas ar kaut ko dot man un ka man vispār būs interesanti. Ļoti ātri varu pateikt nē tādām lietām," vērtē Ralfs Eilands.

"Piemēram, kino, pavisam noteikti. Es vienu reizi izmēģināju Ēķa [Andreja] filmā "Blēži" būt, esmu sapratis, cik tas ir nenormāli grūts darbs, būt par kino aktieri. Tās ir garas stundas, tās ir daudzas arī nakts stundas. Viena no lietām, kas man visvairāk besī, ir nīkšana, piemēram, pasākums, kur tev desmitos jānodzied viena dziesma, bet no septiņiem tev jāsēž grimā un nav ko darīt, un vienkārši nīksti. Tas man nenormāli krīt uz nerviem. Tāpēc es visām kinofilmām, tagad man nāk ik pa laikam piedāvājumi filmēties, es visiem pasaku - nē.

Jā ir tikai pie viena varianta, vai nu es ātri tieku novākts, jo tā ir īsa filmēšana, vai man ir galvenā loma un man nenormāli patīk scenārijs. Tie ir vienīgie varianti. Tā ka neviens man neko tādu nav un negrib piedāvāt, tad nebūs."

Mūzika ir Ralfa sirdslieta jau no bērnības - viņš piedalījies konkursā "Cālis", startējis Latvijas nacionālajā atlasē Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā. Vēlāk ar domubiedriem dibinājis arī grupu “PeR”, ar ko 2013.gadā devies uz Eirovīzijas dziesmu konkursu Zviedrijā. Ralfs piedalījies arī televīzijas šovā “Izklausies redzēts”, kur ieguvis pirmo vietu.

Blakus muzikālajai darbībai, Ralfs darbojies “Radio Spin FM”, filmējies tādās filmās kā “Blēži” un “Sitiens”, kā arī vadījis vairākus TV raidījumus, tai skaitā "Aprīļa pilieni", "Aiziet", "Juniors TV", darbojies arī TV raidījumā "Sems".

Nu jau kādu laiku Ralfs aktīvi iesaistās pilsoniskajā dzīvē, runā par Ukrainas kara jautājumiem un organizē atbalsta pasākumus.