Latvija! Ko bijām zaudējuši okupācijā un ko ieguvām, atgūstot neatkarību. Par ģeopolitiskām un intelektuālām vērtībām dažādos laikos saruna Monopolā ar mākslas vēsturnieku Ojāru Spārīti.

Ojārs Spārītis ir mākslas zinātnieks un augstskolas pasniedzējs, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents un Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Politikā darbojas kā Latvijas Zemnieku savienības biedrs.

Ojārs Spārītis sarunā atminās notikumus 1990. gadā un salīdzina tā laikā sajūtas un mūsdienu pandēmijas situāciju.

"Vienu kopības sajūtu šajā Covid gadā kopš 2020.gada 12. marta, kad sākās Covid, kā teikt, ieslodzījuma periods un kurš vēl tā īsti nav beidzies arī šobrīd, ļoti lielu lomu spēlēja mākslinieki un mūziķi. Un man gribas šajā brīdī pateikt paldies tieši mūziķiem, jo

viņi izdarīja to, ko varbūt barikāžu laikā, darīja Latvijas Radio žurnālisti no Radio mājas, vai arī televīzijas žurnālisti no televīzijas torņa. Tātad pārraidīja sabiedrību harmonizējošu, sabiedrību optimizējošu, sabiedrību stiprinošu mūziku, izglītojošu, emocionāli inteliģentu mūziku, un tas bija tas, kas apvienoja pat varbūt bez vārdiem, jo šī mūzika spēj ietekmēt un pārmainīt cilvēka domāšanu un emocijas nemateriālā veidā. Tādējādi mūzikai bija fantastiski spēks. Es ļoti negribētu, lai pēc šiem maniem vārdiem kādam ienāktu prātā "aizgriezt mūzikas krānu ciet" un kaut kādā veidā ietekmēt vai deformēt mūzikas kanālus radio, televīzijā, visur, kur mums apkārt skan šī mūzika.

Jo tā bija mums spēka avots," atzīst Ojārs Spārītis.

Un es ļoti šobrīd priecājos 4.maija sakarā, kā mēs uzzinājām pirms dažām dienām, ka Latvijas valsts apbalvojumi - ordeņi - ir piešķirti māksliniekiem un mūziķiem. Varbūt, ka tas ir savā veidā plāksteris arī par to, ka viņi palika bez naudas, viņi bija bez koncertiem un bija viņiem jāsniedz kaut kāds morāls gandarījums, bet viņi bija tie, kuri atrada veidu, kā no savām studijām vai tukšās zālēs bez skatītājiem uzrunāt sabiedrību, un tas bija ļoti liels spēks.

Vēlējums svētku reizē: Turpināt mīlēt savu Latviju ar visiem saviem dvēseles un fiziskajiem spēkiem un darīt, lai viņa būtu skaista, lai viņa būtu sakopta, lai viņi būtu apmīļota, lai viņi būtu augošā. Un es par Latviju saku viņa, nevis tā.

Ojārs Spārītis kopš 1981. gada ir publicējis dažādus rakstus par kultūras mantojuma izpēti un aizsardzību, kā arī par dažādiem kultūras jautājumiem. Ir vairāku grāmatu autors. Viņš ir augsti kvalificēts, starptautiski atzīts speciālists, daudzu Latvijas un ārzemju projektu dalībnieks, tostarp bijis valsts pētījumu programmas "Letonika" vadītājs. Publicējis vairāk nekā 20 monogrāfijas, vairāk nekā 300 rakstus Latvijā un ārvalstīs par kultūras mantojuma izpēti, teoriju un aizsardzību, kā arī par mākslas vēstures un teorijas jautājumiem par Latvijas un Eiropas kultūras sakariem.