Par latviešiem visā pasaulē un ne tikai - šovakar Monopolā saruna ar Eiropas latviešu apvienības pārstāvi un Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēža vietnieci Mārīti Kļaviņu.

Mēs zinām, ka Latvijas Radio klausās visā pasaulē. Mūsdienās, pateicoties interneta attīstībai, tas ir iespējams aizvien vienkāršāk. Bet Latvijā un Rīgā, reizēm notiek tik lieli pasākumi, kā latvieši - un ne tikai latvieši - uz tiem saplūst no malu malām. Parasti jau tā domājam tikai par Dziesmu svētkiem, bet ir arī citi cilvēku magnēti, un viens no tādiem ir arī Rīgas maratons. Kas ir tās lietas, kas var atvilināt diasporas latviešus uz Latviju, un ko ārvalstīs dzīvojošie tautieši dara, lai Latvija kļūtu stiprāka un arī paši nepazustu svešajā? Par to aprunājamies ar Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēža vietnieci Mārīti Kļaviņu.

Mārīte Kļaviņa: Kad parakstījām pirmo lēmumu, ka mēs gribam dibināt biedrību [Frankfurtē], bija kādi 40 paraksti. Mums bija tāds pankūku bārs Frankfurtē, kur viens vācu kungs cepa pankūkas latviešu stilā, tur mēs to biedrību dibinājām 2015. gadā. (..) Laikam jau esmu magnēts, kaut gan nekad apzināti neesmu sevi tā redzējusi. Vienkārši daru lietas, kas man pašai patīk un varbūt tās ir tās lietas, kas arī citiem interesē.

Šobrīd Frankfurtē ir maza, bet ļoti aktīva latviešu kopiena.

Mums ir nedēļas nogales skoliņa "Zīļuks" katru otro svētdienu, kur satiekas bērni vecumā no diviem līdz 13 gadiem. Tad mums ir sieviešu koris, mums ir jauktais koris, mums ir deju kopa un mums tagad arī pirms gada ir dibināta folkloras kopa. Tā kā mums ir principā piecas kopas, kuras visas darbojās neatkarīgi viena no otras. Aktīvistu mums Frankfurtē ir daudz, un biedrība droši vien ir tā platforma un juridiskā aizmugure, lai šīs kopas varētu piesaistīt finansējumu, segt savu apdrošināšanu, tikt pie telpām. Mēs mēģinām atbalstīt tās kopas, nosedzot, tā teikt, to aisberga neredzamo daļu.

Ir kaut kas tāds, kas tomēr ļoti pietrūkst ikdienas dzīvē. 

Mārīte Kļaviņa: Rupjmaize. Man patiešām pietrūkst rupjmaizes, bērniem pietrūkst "Kārums". Tie klasiskie sīkumi. Un man pašai ļoti pietrūkst iespēja aiziet uz teātri vai uz operu. Kad tu sociālajos medijos seko līdzi tam, kādi koncerti notiek, tad, protams, tik spontāna es neesmu, lai tikai viena vakara dēļ uz Rīgu atlidotu. Tāda aktīvāka sasaiste ar kultūras ikdienu droši vien ir tas, kas man pietrūkst.

Tu esi gana augstā amatā Pasaules brīvo latviešu apvienībā. Kas tevi dzen tajā iesaistīties? Tas tomēr prasa daudz laika, arī idejas. 

Mārīte Kļaviņa: Pirmām kārtām tas, ka man vispār ir tā bāze un brīvais laiks, jo man ir iespēja nestrādāt algotu darbu. Tas nozīmē, no rīta pavadot bērnus uz skolu, un arī dienas laikā ir tās pāris stundas, lai iesaistītos tik aktīvi šajā organizāciju dzīvē.

Un kas ir tas dzinulis? Mani laikam fascinē ideja, ka mūs, latviešu, ir tik maz uz pasaules fona, bet ka mums ir tāda spēja arī kopā veidot, uzturēt to kultūru, valodu un arī kopā cīnīties par kopīgām vērtībām. Šī ideja mani fascinē, tāpēc arī tas solis no Frankfurtes tālāk uz Eiropas Latviešu apvienību un pēc tam tālāk uz Pasaules brīvo latviešu apvienību man bija, tā teikt, ļoti forša un unikāla iespēja redzēt, kā latvieši Tasmānijā, Brazīlijā, Kanādā satiekas un principā runā par vienām un tām pašām tēmām, pa vieniem un tiem pašiem izaicinājumiem. Laikam tā iespēja globāli kaut ko kopā paveikt ir tas, kas mani interesē.

Mārīte Kļaviņa ir dzimusi Tallinā, viņas mamma ir igauniete, tētis - latvietis. Uz Latviju ģimene pārcēlās 1992. gadā, kad Mārītei bija jāsāk skolas gaitas, turpmāk dzīvojusi Latvijā. 

Mārīte Kļaviņa: Droši vien arī man tā latviskā būšana ir apzinātāka nekā igauniskā, bet, protams, igauņu valoda manī ir iekodēta, mēs ģimenē runājam igauņu valodā, mani radi un draugi. 

Ar tēti es vienmēr esmu runājusi latviešu valodā un ar mammu vienmēr - igauņu valodā un ar brāli - igauņu valodā, tā kā mēs esam vienmēr mainījuši valodas, tāpēc mēs droši vien ar brāli arī vēl joprojām tik labi runājam igauņu valodā. Es to piekopju tagad arī ar savām meitām, es ar viņām runāja latviešu valodā, mans vīrs ar viņām runā vācu valodā.

Raidījumā skan:

  1. Jānis Stībelis – "Upe"
  2. Sudden Lights – "Mūsu mīlestība"
  3. Lūcija Garūta – "Daina" (izp. Laura Zariņa un Agnese Egliņa)