Vai Latvijas mediji spēj izsekot tam, kā mainās sabiedrības informācijas iegūšanas paradumi? Monopolā klausieties sarunu ar žurnālistikā krietnu pudu sāli izēdušo "Delfi" galveno redaktoru Filipu Lastovski.

Reizēm arī dažādos medijos strādājošajiem cilvēkiem gribas aprunāties par to, kā mainās sabiedrība, kā mediji spēj uz šīm izmaiņām reaģēt un galu galā - cik stiprai ir jābūt medijos strādājošo ļaužu nervu sistēmai laikmetā, kad teju ikvienam ir tāds vai citāds viedoklis par visu pasaulē notiekošo. Kas veido objektivitāti, kas faktus atšķir no stāstiem un kā saglabāt vēsu prātu tad, kad viss ir par daudz? Ar "Delfi Latvija" galveno redaktoru Filipu Lastovski aprunājamies par cilvēcību un vārda brīvību. 

Cik daudz laika Filips Lastovskis pavada ikdienā pats pie ekrāniem, skatoties ziņas, skatoties, kas pasaulē notiek, sekojot notikumiem?

Filips Lastovskis: Pārāk maz. Jo galvenā redaktora funkcija mūsdienās ir mainījusies. Ja pirms 10 gadiem varēja runāt, ka tas ir publiskais intelektuālis, kurš piedalās diskusijās, aizstāv mediju pozīciju un strādā tieši ar saturu, tagad tā ir kļuvusi, šķiet, vairāk operacionālāka, vairāk saistīta ar datu analītiku, stratēģiju, izdzīvošanas prasmēm varbūt. Protams, ka ir palikusi arī šī publiskā komunikācija un darbs ar saturu, bet tā būtība ir mainījusies.

Tas kaut kādā ziņā liecina arī to, ka jāmainās prasmēm cilvēkam, kurš šajos amatos ir.

Filips Lastovskis: Pirms 10 gadiem es teiktu, ka es ienīdu "excel", šobrīd tas ir mans draugs.

(..) Vai Latvijas mediju telpa gan kontekstā par to, ko dara pasaulē, gan arī pret Latvijas sabiedrību, vai ir pietiekami jaudīga? 

Filips Lastovskis: Nē.

Varētu būt labāka?

Filips Lastovskis: Daudz.

Kas ir tās lietas, kurās tu redzi, ka būtu nepieciešami uzlabojumi?

Filips Lastovskis: Mums ir problēmas gandrīz visos iespējamajos jautājumos šobrīd gan sabiedriskajā, gan privātajos komercmedijos, katram citādākas, bet viņas ir, sākot ar kvalitāti, finanšu resursiem, datu analītikas izmantošanu, to pašu mākslīgo intelektu, principā visu.

Un kā ir ar tēmēto saturu? Mūsu mediji, man šķiet, nav īsti gatavi man piedāvāt tieši to, ko es gribu redzēt? 

Filips Lastovskis: Šobrīd ļoti maz. Ir kaut kādi mēģinājumi bijuši, bet mēs esam ļoti tuvu tam.

(..) Vai portālam "Delfi" ir jāuzrunā visa Latvijas sabiedrība?

Filips Lastovskis: Jā! 

Tas nozīmē ļoti dažādus viedokļus. Cik, tavuprāt, objektivitāte iet kopā ar dažādajiem viedokļiem? Cik fakti iet kopā ar dažādiem viedokļiem? Un kā to vispār var izdarīt - uzrunāt visu sabiedrību?

Filips Lastovskis: Nezinu, vai atbilde ir iespējama superprecīza. Ja mēs par objektivitāti runājam, kāds atbildēs, ka mana atbilde nav objektīva. Man atmiņā ir palikusi saruna ar Skaidrīti Lasmani, ar ilggadēju komunikācijas ētikas pasniedzēju Latvijas Universitātē, kura šobrīd ir Latvijas Mediju ētikas padomē. Viņa arī par objektivitāti ir runājusi daudz, kā tā īsti tāda nav iespējama tādā formātā.

Man nepatīk, ja mediji runā par objektivitāti, mums vajadzētu drīzāk runāt par žurnālistikas standartiem, kvalitāti, neitralitātes iespējamību tur, kur tas ir iespējams. Objektivitāte drīzāk ir kļuvusi, manā skatījumā, par 90. divtūkstošo gadu sākuma klišeju, kas varbūt ir stipri apstrīdams jēdzienu šobrīd. (..) Žurnālistikas kvalitāte ir daudz būtiskāks jēdziens, par ko vajadzētu domāt.

Es saklausu, ka tu runā arī par to, ka žurnālistam drīkst būt viedoklis? 

Filips Lastovskis: Noteikti. Ir neiespējami, ka tas tā nav. Mums ir viedoklis. Mēs varam izlikties par robotiem, kas pilnīgi visur absolūti abstrahējas no no vērtējuma, bet kaut mikroskopiski tas parādās. 

 

Raidījumā skan:

  1. Oranžās brīvdienas – "Debesis vaļā"
  2. Bayraktar – "Ukrainian War Song"
  3. MØ – "Red Wine"